Izglītības sistēma Latvijā

Ikvienam Latvijas Republikas pilsonim vai nepilsonim, kam piešķirta pastāvīgā vai termiņuzturēšanās atļauja, ir tiesības uz vienlīdzīgas izglītības iegūšanu šajā valstī. Latvijā izglītība tiek iegūta valsts valodā. Izņēmums ir privātskolas vai skolas ar speciālām programmām mazākumtautībām. Šādā gadījumā paralēli mācību valodai tiek apgūta arī valsts valoda, kurā tiek kārtots arī valsts noteikts eksāmens. Arī augstākās izglītības studiju programmās noslēguma darbi ir jāizstrādā latviešu valodā, izņemot gadījumus, kad to paredz valsts likumdošana.

Valsts vai pašvaldības dibinātā izglītības iestādē tiek piedavāta bezmaksas izglītība, kas tiek segta no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem. Bet privātā izglītības iestāde var piemērot arī noteiktu mācību maksu. Augstākā līmeņa izglītības iestādēs tiek nodrošināts konkrēts bezmaksas vietu skaits vai piedāvātas stipendijas, bet pārējās studiju vietās augstākā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

Latvijas Republikā izglītības vērtēšana notiek 10 baļļu sistēmā, kurā tiek vērtēta izglītojamās personas attieksme pret mācībām, iegūto zināšanu apjoms, kvalitāte, prasmes, iemaņas, kā arī mācību sasniegumu attīstība. Ir 4 apguves līmeņi – zems līmenis jeb negatīvs vērtējums (1-3 balles), vidējs līmenis jeb vērtējums no gandrīz viduvēji līdz vidēji labi (4-6 balles), optimāls līmenis jeb labs un ļoti labs vērtējums (7-8 balles) un augsts līmenis jeb teicami, izcili (9-10 balles).

Latvijā tiek izšķirti četri izglītības līmeņi. Pirmā ir pirmskolas izglītība, kuras galvenais mērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību, kā arī tā sagatavo nākamajam izglītības līmenim. Pirmskolas izglītība paredzēta 5-6 gadus veciem bērniem. Tā ir obligāta un to piedāvā vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes jeb bērnudārzi. Otrais līmenis ir pamatizglītība, kuras mērķis ir nodrošināt izglītojamo personu ar dzīvē nepieciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm, tā veido arī cilvēka vērtību skalu. Latvijā pamatizglītība ir obligāta, šīs programmas apguvi uzsāk 7 gadu vecumā un parasti tā ilgst līdz 16 gadiem. Pamatizglītības ilgums ir 9 gadi un tās saturu nosaka obligātais valsts standarts. Šāda līmeņa izglītību piedāvā pamatskolas, arodskolas, speciālās izglītības iestādes, vakara (maiņu) skolas, internātskolas un citas mācību iestādes. 1.-4.klases izglītības programmas īsteno arī sākumskola. Beidzot pamatizglītības iestādi, skolēnam ir jākārto valsts centralizētie pārbaudījumi. Nokārtotu eksāmenu gadījumā izglītojamā persona iegūst apliecinošu dokumentu par pamatizglītības līmeņa apguvi. Ar šo sertifikātu ir iespējams turpināt mācības vidējās izglītības līmenī. Trešais līmenis ir vidējā izglītība, kuru iespējams apgūt divu veidu programmās – vispārizglītojošās vidējā līmeņa skolās vai profesionālajās skolās. Vispārējo vidējo izglītību var iegūt trīs gadu laikā, kā arī tā ir vairāk akadēmiska un sagatavo nākamajam līmenim. Vispārējā vidējā izglītība iedalās 4 virzienos – vispārizglītojošais (nav akcentētu priekšmetu), humanitārais un sociālais (akcentēti humanitāro un sociālo zinību priekšmeti), matemātikas, dabaszinību un tehnikas (akcentēti šajās kategorijās ietilpstošie priekšmeti) un profesionālais virziens (profesionāla ievirze konkrētā sfērā, piemēram, mākslā, mūzikā, sportā). Visās minētājās programmās ietilpst arī 8 obligātie priekšmeti. Vispārizglītojošo vidējo izglītību var iegūt vidusskolās un ģimnāzijās. Beidzot vidējo izglītības iestādi, skolēnam ir jākārto eksāmeni 3 obligātajos priekšmetos, kā arī jāizvēlas vēl viens papildu mācību priekšmets. Sekmīgu rezultātu gadījumā izglītojamā persona saņem atestātu par vispārējās vidējās izglītības apguvi, sekmju izrakstu un centralizēto eksāmenu rezultātus. Profesionālās vidējās izglītības iestāde ir tendēta uz profesionālās kvalifikācijas iegūšanu, tā piedāvā mācību programmas visos ekonomiskās darbības virzienos. Izglītības iegūšanas ilgums atkarīgs no apgūstamās programmas; šīs mācību programmas tiek izstrādātas atbilstoši tautsaimniecības nozarēm. Profesionālo vidējo izglītību var iegūt arodskolās un arodvidusskolās, pēc kuru sekmīgas beigšanas ir iespējams iegūt izglītību apliecinošu dokumentu. Ceturtais līmenis ir augstākā izglītība, kurā iespējams iegūt zināšanas, izturot iestājpārbaudījumus vai konkursu uz piedāvātajām studiju programmas vietām gan par maksu, gan budžetu. Augstākā līmeņa studiju programmas iedala divos veidos – akadēmiskās studijas un profesionālā augstākā izglītība. Akadēmiskās studiju programmas tiek balstītas uz zinātniskiem pētījumiem un to noslēgumā tiek izstrādāts individuāls darbs – bakalaura darbs. Pēc grāda iegūšanas ir iespējams turpināt studijas maģistra programmā, kuru sekmīgi apgūstot, izglītojamā persona var turpināt studijas arī doktorantūrā. Studiju ilgums katrā no augtākā līmeņa izglītības posmiem ir atkarīgs no izvēlētās studiju programmas. Profesionālā bakalaura vai maģistra grādu ir iespējams iegūt, ja studiju ilgums ir vismaz 4 akadēmiskie gadi. Tās ir praktiskas, orientētas uz prasmju apguvi, bet ne uz zinātnisku pētījumu izstrādi. Augstāko izglītību Latvijā iespējams iegūt augstskolās, universitātēs un koledžās.