Interneta mājaslapas dažādu zināšanu un prasmju apgūšanai

Udemy
Šajā interneta vietnē jums būs iespēja iegūt visdažādākās zināšanas un apgūt dažnedažādas prasmes, izmantojot gan bezmaksas kursus, gan maksas programmas, kuru cenas ir mērāmas no 10 līdz 300 eiro. Ja arī jums nav ne jausmas, ko jūs vēlētos apgūt, bet esat izslāpuši pēc jaunām zināšanām, Udemy piedāvā ceļvedi, kas ļaus saprast, kura joma jums šķiet vissaistošākā.

Skillshare
Šajā interneta vietnē iespējams atrast dažāda veida un jomu apmācības, kas norisinās virtuālajā vidē. Arī Skillshare piedāvā opciju ātri un ērti atlasīt jomas, kas jūs interesē, kā arī opciju sev interesējošās nodarbības piefiksēt un saglabāt apgūšanai vēlāk.

Curious
Šī ir ērti pārlūkojama mājas lapa, kurā iespējams atrast neskaitāmi daudz video lekcijas, seminārus, nodarbības, kā arī meistarklases visdažādāko zināšanu un prasmju apgūšanai.

Coursera
Kā apgalvo paši Coursera mājaslapas veidotāji, šajā lapā pieejamie kursi piedāvā pasaulē labākās virtuālās izglītības iespējas. Kursus šajā mājaslapā sagatavojuši dažādu jomu profesionāļi, piedāvājot plašu apmācību programmu klāstu, kā arī iespēju iegūt jūsu zināšanas apstiprinošu sertifikātu.

edX
edX ir lieliska mājaslapa tiem, kas vēlas pilnveidot savas profesionālās zināšanas, tādējādi papildinot arī ierakstus savā CV. Izvēlēties vēlamo mācību programmu un gūstiet vērtīgas zināšanas, neizejot no mājas.

Open Culture
Šajā mājaslapā ir iespējams atrast vairāk nekā 1000 dažādu kursu un apmācību, ko piedāvā vadošās pasaules universitātes. Kas ir būtiski – visi šie kursi ir pieejami bez maksas.

Code, Codecademy, Sitepoint
Šīs ir interneta vietnes, kurās ikvienam ir iespēja papildināt savas zināšanas datorzinībās un programmēšanā. Šajās mājaslapās, atšķirībā no iepriekš minētajām, piedāvātā informācija ir specifiskāka un padziļinātāka.

DataCamp, DataQuest, DataMonkey
Šīs ir interneta vietnes, kas palīdz iegūt zināšanas datu apkopošanā, apstrādē un analītikā. Būtiski, ka šajās mājaslapās iespējams apgūt zināšanas ne vien teorētiski, bet arī praktiski, tādējādi nostiprinot iegūto zināšanu bāzi.

Duolingo, Lingvist, Busuu, Memrise
Šīs ir tās interneta vietnes, kas piedāvā apgūt dažādas svešvalodas. Duolingo piedāvā apmācības bez maksas, Lindvist piedāvā apgūt valodu 200 stundu laikā, bet Busuu un Memrise piedāvā saistošu pieeju mācībām, kā arī ātri un viegli gūstamus rezultātus.

TED-Ed, Khan Academy, Guides.co, Squareknot, Learnist
Šīs ir mājaslapas, kas noteikti noderēs tiem, kas ir orientēti uz savas personības pilnveidošanu, pašattīstību un līderības jautājumiem. TED-Ed piedāvā saistošus un iedvesmojošus, kā arī izglītojošus video, Khan Academy piedāvā apgūt zināšanas humanitārajās un eksaktajās zināšanās, pielietojot interaktīvu un aizraujošu saturu, Guides.co piedāvā daudz un dažādas, tieši tev saistošas zināšanas, Squareknot piedāvā interesantu, aizraujošu, estētiski un vienkārši pārlūkojamu saturu, bet Learnist piedāvā tik plašu informācijas klāstu, ka ikviens no mums tur spētu atrast sev interesējošas tēmas.

Kā izskatītos īsta demokrātija?

Mēs visi domājam, ka mēs dzīvojam īstā demokrātijā, jo mēs varam ievēlēt visas savas amatpersonas un tādā veidā ietekmēt to, kas notiek valstī, bet patiesībā ievēlot kādu cilvēku vai viņa partiju ir ļoti grūti kontrolēt viņa rīcību, jo mēs viņus teju vai nepazīstam. Tieši tāpēc šodien es gribētu parunāt par to, kā izskatītos pilnīga demokrātija un kā tā varētu izpausties, kā arī kādas varētu būt tās sekas?

Manā skatījumā īsta demokrātija ir tāda valsts struktūra, kur ikvienam pilngadīgam cilvēkam ir teikšana par to, kas notiek mūsu valstī un nevis tikai kā un kurš tiek ievēlēts, bet tiešām īsta teikšana par to, kā tiks pieņemti vai nepieņemti dažādi likumprojekti. Agrākos laikos šāda demokrātija nemaz nebija iedomājama, bet mūsdienās ar jaunākajām tehnoloģijām mēs taču varētu katrs savās mobilajās ierīcēs vai datoros šad un tad izvēlēties par labu vai sliktu kādam likumprojektam, kas tad arī būtu svarīgākie lēmumi. Protams pilnīga un galīga demokrātija nav iespējama un vajadzīga, jo neviens negribētu visu dienu sēdēt un balsot par dažādiem niecīgiem likumprojektiem, bet lielie jautājumi, kas iespaido visu publiku būtu jāizskata tiešām kopīgi un katram jāizsaka sava balss, lai tādā veidā nodrošinātu īstu cilvēku viedokli nevis politiķu viedokli, kuru var viegli iespaidot ar naudu un dāvanām.

Ja mēs paskatāmies, kā mūsdienās visi cilvēki tā jau lielu dienas daļu pavada pie saviem telefonu ekrāniem un datoriem, tad varam viegli saprast, ka šāda sistēma varētu būt visai efektīva, bet tad būtu jāatstrādā tas, kādā veidā tiktu skaitītas balsis un kā tiktu noteikti tie likumprojekti, kas ir pietiekoši lieli lai visi par tiem varētu balsot. Vai arī tieši otrādāk visi projekti būtu teorētiski publiski un jebkurš par tiem varētu balsot, un tad vienkārši pašā balsošanas termiņa beigās tiktu saskaitītas balsis un apskatīts, kas uzvar. Piemēram, ja tiktu lemts par kādu diezgan mazu tēmu, kura iespaido tikai mazu publiku, tad nevajadzētu būt noteikti nobalsojušiem vismaz pusei vēlētāju, bet kaut vai nobalsojuši būtu 10 tūkstoši, tomēr saskaitot par un pret tad arī iegūtu īsto atbildi, jo tie, kurus šāds lēmums iespaidotu tad arī noteikti būtu gatavi par to balsot. Vai arī, ja, tiktu balsot spar likumprojektu, piemēram, par ātrajiem kredītiem, visi tie, kas gribētu balsot un kam liekas, ka šis projekts viņus iespaidos tad arī varētu balsot. Un tad arī izšķirtos dažādu viedokļu pārsvars un lielā mērā varētu būt diezgan liela demokrātija.

Protams, šādi arī nebūtu ideāli, jo nu visas iesaistītās puses mēģināt ar reklāmām iespaidot cilvēkus nevis mēģināt iespaidot politiķus. Un arī, ja netiktu iegūta pietiekoši liela uzmanība par kādu likumprojektu tad cilvēki par to nezinātu un tas varētu tikt atstāts novārtā. Bet visticamāk, ka ieinteresētie cilvēki saviem paziņām un visiem iesaistītajiem ātri vien paziņotu par šādiem balsojumiem.

Coursera.org – izglītība internetā par brīvu!

Nav nekāds noslēpums, ka izglītība ir viena no svarīgākajām lietām cilvēka dzīvē. Personas zināšanas un prasmes ir nepieciešamas itin visur – ne tikai, lai iegūtu labi atmaksātu darbu, bet arī visvienkāršākajās ikdienas situācijās. Protams, daudzviet pasaulē, kā arī Latvijā, cilvēkam vajadzīgās pamatzināšanas ir iespējams iegūt bez maksas (pamatskola, vidusskola, mājmācība), tomēr augstākās izglītības cena, kas bieži vien pat ir neadekvāti augsta, liedz daudziem cilvēkiem iegūt izglītību vai vienkārši papildu zināšanas par interesējošām tēmām. Tāpēc, lai ikviens interesents varētu izglītoties, internetā iespējams iegūt izglītību par brīvu. Šādu iespēju jebkuram cilvēkam piedāvā coursera.org.

Coursera.org ir izglītības platforma, kurā vairāk nekā 30 pasaulē zināmas universitātes un to pasniedzēji piedāvā lekciju kursus par dažādām tēmām. Jebkurš cilvēks, kurš vēlas izglītoties, var apmeklēt coursera.org, piereģistrēties un pievienoties kādam no mācību kursiem, kas tiek piedāvāti. Viens no galvenajiem aspektiem, kas piesaista cilvēkus apgūt izglītību tieši ar coursera.org palīdzību, ir iespēja izglītoties bez maksas. Arī paša uzņēmuma mērķis ir piedāvāt universālu piekļuvi pasaules labākajai izglītībai.
Coursera.org programmu izveidoja divi Stenfordas Universitātes datorzinātņu profesori. Stenfordas Universtitāte arī ir viena no augstskolām, kas piedāvā online vides kursus šajā izglītības platformā. Dažādos lekciju kursus piedāvā arī Djūka Universitāte, Braunas Universitāte, Floridas Universitāte, Kolumbijas Universitāte, Honkongas zinātņu un tehnoloģiju institūts, Londonas Universitāte, kā arī vēl daudzas citas vadošās pasaules mācību iestādes, kas nodrošina iespēju iegūt augstāko izglītību. Tāpat arī studiju virzieni ir sākot no eksaktajām zinātnēm līdz humanitārajām. Coursera.org ir iespējams izglītoties gan bioloģijā, gan informāciju tehnoloģijās, gan psiholoģijā, gan humanitārajās zinātnēs, gan citās jomās. Tiek piedāvāti tādi lekciju kursi, kā “Programmēšana ikvienam (Python)”, “Algoritmi I”, “Ievads publiskajā runā”, “Ķīniešu valoda iesācējiem”, “Popularitātes psiholoģija” – kopumā tiek piedāvāti tik daudzveidīgi kursi, ka ikviens spēs atrast ko tādu, kas liksies interesants un apgūšanas vērts.

Izvēloties vēlamo un interesējošo studiju kursu, cilvēks var arī redzēt, kādas universitātes profesors šīs lekcijas pasniegs, kā arī cik ilgs būs apmācības laiks. Parasti lekciju kursi ilgst no 4 līdz 10 nedēļām. Tā kā mācības notiek tiešsaistē, tad cilvēkam ir nepieciešamas svešvalodu zināšanas (parasti angļu valoda), lai vispār varētu sākt studēt. Tā kā ir tik daudz universitātes, kas piedāvā lekciju kursus, tad ir arī vairākas metodes, kā viela tiek pasniegta studēt gribošajiem. Ikvienam ir iespēja pamēģināt vairākus lekciju kursus, jo kā nekā izglītība ir par brīvu. Lekciju kursiem ir arī atšķirīgas prasības – citos tiek uzdoti dažādi mājas darbi, citos nepieciešams kārtot gala eksāmenus, bet ir arī lekciju kursi, kur vajadzīgs tikai izpildīt iknedēļas testu. Lekciju kursa laikā pasniedzējs sazinās ar studentiem ar videolekciju palīdzību, kas tiek ievietotas coursera.org mājas lapā pie attiecīgā lekciju kursa. Tāpat tiek pievienota arī papildu literatūra, dažādas grāmatas, kuras gribētāji var iegādāties. Ja students pabeigs lekciju kursu atbilstoši pasniedzēja noteiktajām prasībām, tad beigās tiek saņemts sertifikāts, kas apliecina konkrētā lekciju kursa apgūšanu attiecīgajā universitātē.

Coursera.org ir patiešām ļoti laba iespēja tiem, kas vēlas mācīties, bet nav iespējams apmeklēt augstskolu, nepietiek finanšu mācību apmaksai vai ir arī kādi citi ierobežojoši faktori. Taču šāda apmācības programma diemžēl realitātē nav paredzēta visiem, jo tas nozīmē, ka studentam pašam ir jāplāno savs laiks, kas tiek veltīts mācībām, testiem, mājas darbiem un papildu informācijas apguvei. Taču, ja students būs ieinteresēts un vēlēsies izvēlēto lekciju kursu apgūt, tad būs iespējams atrast arī laiku un vēlēšanos, lai izpildītu visu uzdoto.

Skola indigo bērniem

Fonds “Eurika” plāno radīt jauno talantu internātskolu – Indigo bērnu skolu un jaunrades centru. Šo skolu plānots veidot, pilnīgi renovējot bijušās skolas ēku, kas atrodas Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā. Šīs skolas mērķis būtu apkopot, uzkrāt un izplatīt indigo bērniem pieejamās zināšanas un izpratni kā to vienaudžu, tā arī to vecāku vidū.

Fonds “Eurika” ir divu brāļu, Matīsa un Oskara Barkovska, radīta skolēnu biedrība, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem, kas nonākuši slimnīcās. Indigo skolas izveidei nepieciešamos līdzekļus fonds plāno piesaistīt, aicinot sponsorus atbalstīt šo ieceri, kā arī izdodot burtnīcu sērijas un mācību grāmatas, no kurām “Saule Pasaule” jeb Indigo bērnu manifests ir pirmā.

Pašlaik mācības šajā skolā norisinās neklātienē, tālmācības kursu veidā, kuros tiek pielietotas video nodarbības un semināri, kas tiek ievietoti skolas mājas lapā www.saulesberni.lv. It visi mājaslapā publicētie materiāli ikvienam ir pieejami bez maksas. Tāpat tiek rīkotas arī dažādas nometnes.

Indigo bērni visā pasaulē kļūst par aizvien izplatītāku parādību un ir redzamā aisberga daļa fundamentālajām transformācijām, kas pašlaik norisinās kā cilvēku individuālajā, tā arī kolektīvajā apziņā. Ņemot vērā to, ka šīs paaudzes bērni ir empātiskāki un radošāki kā viņu vecāki, kā arī ir apveltīti ar ekstrasensorām spējām, zinātnieki viņus mēdz dēvēt par cilvēces nākamo evolūcijas posmu.

Indigo bērnu paaudze sāka veidoties pagājušā gadsimta nogalē. Sākot ar 20. gadsimta 50. gadiem dažiem cilvēkiem aura bija izteikti tumši zilā krāsā jeb indigo krāsā. Pēc 1980. gada šādas krāsas aura bija jau 80% cilvēku.

Indigo cilvēki piedzimst, uzreiz sajūtot un apzinoties savu īpašo vērtību, līdz ar to sagaida arī no citiem šādu attieksmi. Šiem cilvēkiem ir būtiski, lai to personiskās vajadzības tiktu apmierinātas, un viņi to neslēpj. Indigo bērni sevi kā personību novērtē augstāk un ir pašpaļāvīgāki. Šie bērni neatzīst autoritātes, tāpēc vispārzināmajā izglītības sistēmā nereti tiek uzskatīti par grūti audzināmiem. Nereti pieaugušie šo bērnu uzvedību vērtē kā antisociālu, ja vien tas nav kopā ar sev līdzīgiem. Uz šiem bērniem uzvedības kontroles mehānismi, piemēram, piedraudēšana neiedarbojas. Tāpat arī sabiedrībā valdošie likumi šiem bērniem var šķist muļķīgi, tāpēc ir apstrīdami vai pat ignorējami. It visas tradicionālās rituālu sistēmas tiem šķiet arhaiskas, jo, viņuprāt, dzīve ir jāuztver radoši it visās tās izpausmēs. Ir novērots, ka indigo bērniem ir viegli arī rast kontaktu ar dzīvniekiem. Indigo bērniem piemīt izteikta intuīcija un spēja ģenerēt labākas idejas par tām, kas izmantotas jau gadiem ilgi. Jāpiemin, ka indigo bērniem, ja tie jūtas nesaprasti, ir nosliece uz depresiju, apātiju vai atkarībām.

Kreatīvā pedagoģija

Kreatīvā pedagoģija ir kreatīvas mācīšanās zinātne. Šis ir viens no pedagoģijas paveidiem, un pēc būtības ir pretstats kritiskajai pedagoģijai. Īsumā par šo pedagoģijas virzienu tiek teikts, ka tas ir veids kā mācīties radoši, kā arī kļūt par sevis un savas nākotnes izveidotājiem. Kreatīvo pedagoģiju nevajadzētu jaukt ar radošo izglītību, kas parasti tiek pasniegta ar kāda noteikta mācību priekšmeta palīdzību. Šis pedagoģijas veids sastāv no visiem mācību priekšmetiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir fiziskās aktivitātes, eksaktās zinātnes vai humanitārie mācību priekšmeti. Kreatīvo pedagoģiju izveidoja krievu profesors Andrejs Aļeinikovs. Viņš bija pirmais, kurš definēja šī pedagoģijas virziena jēgu, sastāvu un ietekmi uz personu. Drīzumā profesora izveidotais koncepts tika ievērots un kreatīvās pedagoģijas ideja izplatījās visā pasaulē. Dažādu enciklopēdisko vārdnīcu autori ne tikai iekļāva šo terminu vārdnīcās, bet pat pievienoja komentāru par tā neparasto ideju – radīšanas formula.

Jā, patiešām kreatīvo pedagoģiju un tās ideju varētu uzskatīt par formulu visa radīšanai, jo tāds būtībā ir galvenais šī mācīšanās veida priekšnoteikums – radoši atrisināt problēmu, iespējams izgudrojot vai izveidojot kaut ko jaunu. Mūsdienu apstākļos radās vajadzība pēc radošajiem kursiem vai nodarbībām. Tāpēc tika izveidota kreatīvā pedagoģija ar mērķi, izglītot un radīt radošus cilvēkus, dažādu profesiju pārstāvjus, kuri ir gatavi saskarties ar mūsdienu sabiedrības problēmām, atrisināt tās, un meklēt veidus, kā sabiedrība varētu attīstīties. Izveidojot kreatīvo pedagoģiju, tika konkretizēta informācija par to, kas tieši ir radošums. Tad tā tika pasniegta kursu veidā, lai uzlabotu mācīšanas un izglītošanās procesus. Kreatīvo pedagoģiju varētu uzskatīt par rezultātu procesam, kurā mācīšanās par radošumu tika apvienota ar parasto izglītošanās procesu.

Pati kreatīvā pedagoģija arī iedalās vairākās kategorijās. To var pasniegt mākslas (radošuma) stundās, tehniskajos priekšmetos ar radošiem elementiem, kreativitātes psiholoģijā, radošā problēmu risināšanā un uz radošumu orientētos kursos. Nākamais solis pēc kreatīvās pedagoģijas izveides, bija pārbaudīt vai šī teorija un prakse ir iemācāma arī citiem. 1990. gadā tika likti pamati kreatīvajai metapedagoģijai jeb zinātnei, kura mācīja skolotājiem kā izmantot kreatīvo pedagoģiju praksē.

Kā notiek bērna attīstība un kā viņš mācās?

Cilvēka attīstība ir ļoti sarežģīts process un tas arī ir ilgs process, jo ir nepieciešams ilgs laiks, lai smadzenes attīstītos un uzņemto informāciju apstrādātu, bet līdz cilvēks ir pieaudzis un var sākt pats par sevi kritiski domāt un patvaļīgi pieņemt lēmumus ir vajadzīgi vismaz 20 gadi, kuru laikā tad bērns ir jāaudzina vecākiem.

Bet kā tad notiek šī attīstība un kādas lietas tad mums saviem bērniem būtu jāmāca?

Bērna attīstība pamatā notiek diezgan lēni pirmo dzīves gadu bērns tikai mācās saprast kā kontrolēt savu ķermeni un tikai pēc tam sāk uzņemt informāciju no apkārtējās vides, tāpēc līdz 1 vai 2 gadu vecumam bērnam iemācīt kaut ko būs ļoti pagrūti un tikai pēc šī vecuma lēnām varētu sākt sniegt informāciju to pareizi strukturējot. Parasti visi domā, ka bērnam jāļauj pašam viss mācīties un viņam nav iespējams neko iemācīt, tāpēc vecāki arī parasti piesēdina viņu pie televīzijas un sūta skolā. Bet patiesībā vajadzētu bērnam visu laiku mācīt jaunas lietas, sniedzot jaunu informāciju un pamācot, kā labāk darīt lietas. Tas savukārt prasa lielus laika un enerģijas resursus no vecāka, tāpēc arī bērnus vajadzētu taisīt tikai tad, kad vecāki ir pietiekoši paši izauguši un ir tikuši galā ar savām vēlmēm un vajadzībām, kā arī ar savu raksturu, lai varētu pārvarēt negulētas naktis, dažādas problēmas un to visu darīt mierīgi bez strīdiem un bez bļaušanas.

Bērniem jau no bērnības būtu jāmāca dažādas lietas sākot ar zinātni, finansēm, kredītiem un citām pieaugušā dzīvei nepieciešamam lietām, kuras nākotnē viņam vajadzēs saprast lai spētu pilnvērtīgi dzīvot. Tieši tāpēc vecākiem pašiem ir jābūt ļoti izglītotiem un visu laiku jālasa un jāmeklē informācija par daudz un dažādām lietām, lai tad pēc tam šo informāciju varētu sniegt savām atvasēm kad viņām tā interesē, vai arī kad būtu noderīga.

Pamatā jau bērni paši ir zināt kāri un tādi jautājumi, kā “kāpēc?”, “kā?” un “kur?” ir vieni no visvairāk izmantotākajiem jautājumiem. Šos jautājumus uzdodot bērns var mēģināt izprast pasauli sev apkārt un, ja vecāks ir izglītots viņš var uzdot viņam visus šos jautājumus un iegūt konstruktīvas atbildes un, ja vecāks nespēj atbildēt uz šo jautājumu, tad viņam vajadzētu pameklēt atbildi un pēc tam to bērna pasniegt, vai arī teikt, ka nezina, bet bērns pats var mēģināt to uzzināt. Bērni ir kā informācijas uzsūkšanas sūkļi un viss, ko viņi dzird un redz paliek viņiem atmiņā un veido viņu personalitāti, tāpēc arī visu laiku vecākiem ir jādomā, ko viņi saka un par ko runā, kā arī ir jāizturas mierīgi un bez bļaušanas, jo pretējā gadījumā visi šie ļaunie ieradumi tiks nodoti arī šīm atvasēm.

Izglītības sistēma Latvijā

Ikvienam Latvijas Republikas pilsonim vai nepilsonim, kam piešķirta pastāvīgā vai termiņuzturēšanās atļauja, ir tiesības uz vienlīdzīgas izglītības iegūšanu šajā valstī. Latvijā izglītība tiek iegūta valsts valodā. Izņēmums ir privātskolas vai skolas ar speciālām programmām mazākumtautībām. Šādā gadījumā paralēli mācību valodai tiek apgūta arī valsts valoda, kurā tiek kārtots arī valsts noteikts eksāmens. Arī augstākās izglītības studiju programmās noslēguma darbi ir jāizstrādā latviešu valodā, izņemot gadījumus, kad to paredz valsts likumdošana.

Valsts vai pašvaldības dibinātā izglītības iestādē tiek piedavāta bezmaksas izglītība, kas tiek segta no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem. Bet privātā izglītības iestāde var piemērot arī noteiktu mācību maksu. Augstākā līmeņa izglītības iestādēs tiek nodrošināts konkrēts bezmaksas vietu skaits vai piedāvātas stipendijas, bet pārējās studiju vietās augstākā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

Latvijas Republikā izglītības vērtēšana notiek 10 baļļu sistēmā, kurā tiek vērtēta izglītojamās personas attieksme pret mācībām, iegūto zināšanu apjoms, kvalitāte, prasmes, iemaņas, kā arī mācību sasniegumu attīstība. Ir 4 apguves līmeņi – zems līmenis jeb negatīvs vērtējums (1-3 balles), vidējs līmenis jeb vērtējums no gandrīz viduvēji līdz vidēji labi (4-6 balles), optimāls līmenis jeb labs un ļoti labs vērtējums (7-8 balles) un augsts līmenis jeb teicami, izcili (9-10 balles).

Latvijā tiek izšķirti četri izglītības līmeņi. Pirmā ir pirmskolas izglītība, kuras galvenais mērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību, kā arī tā sagatavo nākamajam izglītības līmenim. Pirmskolas izglītība paredzēta 5-6 gadus veciem bērniem. Tā ir obligāta un to piedāvā vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes jeb bērnudārzi. Otrais līmenis ir pamatizglītība, kuras mērķis ir nodrošināt izglītojamo personu ar dzīvē nepieciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm, tā veido arī cilvēka vērtību skalu. Latvijā pamatizglītība ir obligāta, šīs programmas apguvi uzsāk 7 gadu vecumā un parasti tā ilgst līdz 16 gadiem. Pamatizglītības ilgums ir 9 gadi un tās saturu nosaka obligātais valsts standarts. Šāda līmeņa izglītību piedāvā pamatskolas, arodskolas, speciālās izglītības iestādes, vakara (maiņu) skolas, internātskolas un citas mācību iestādes. 1.-4.klases izglītības programmas īsteno arī sākumskola. Beidzot pamatizglītības iestādi, skolēnam ir jākārto valsts centralizētie pārbaudījumi. Nokārtotu eksāmenu gadījumā izglītojamā persona iegūst apliecinošu dokumentu par pamatizglītības līmeņa apguvi. Ar šo sertifikātu ir iespējams turpināt mācības vidējās izglītības līmenī. Trešais līmenis ir vidējā izglītība, kuru iespējams apgūt divu veidu programmās – vispārizglītojošās vidējā līmeņa skolās vai profesionālajās skolās. Vispārējo vidējo izglītību var iegūt trīs gadu laikā, kā arī tā ir vairāk akadēmiska un sagatavo nākamajam līmenim. Vispārējā vidējā izglītība iedalās 4 virzienos – vispārizglītojošais (nav akcentētu priekšmetu), humanitārais un sociālais (akcentēti humanitāro un sociālo zinību priekšmeti), matemātikas, dabaszinību un tehnikas (akcentēti šajās kategorijās ietilpstošie priekšmeti) un profesionālais virziens (profesionāla ievirze konkrētā sfērā, piemēram, mākslā, mūzikā, sportā). Visās minētājās programmās ietilpst arī 8 obligātie priekšmeti. Vispārizglītojošo vidējo izglītību var iegūt vidusskolās un ģimnāzijās. Beidzot vidējo izglītības iestādi, skolēnam ir jākārto eksāmeni 3 obligātajos priekšmetos, kā arī jāizvēlas vēl viens papildu mācību priekšmets. Sekmīgu rezultātu gadījumā izglītojamā persona saņem atestātu par vispārējās vidējās izglītības apguvi, sekmju izrakstu un centralizēto eksāmenu rezultātus. Profesionālās vidējās izglītības iestāde ir tendēta uz profesionālās kvalifikācijas iegūšanu, tā piedāvā mācību programmas visos ekonomiskās darbības virzienos. Izglītības iegūšanas ilgums atkarīgs no apgūstamās programmas; šīs mācību programmas tiek izstrādātas atbilstoši tautsaimniecības nozarēm. Profesionālo vidējo izglītību var iegūt arodskolās un arodvidusskolās, pēc kuru sekmīgas beigšanas ir iespējams iegūt izglītību apliecinošu dokumentu. Ceturtais līmenis ir augstākā izglītība, kurā iespējams iegūt zināšanas, izturot iestājpārbaudījumus vai konkursu uz piedāvātajām studiju programmas vietām gan par maksu, gan budžetu. Augstākā līmeņa studiju programmas iedala divos veidos – akadēmiskās studijas un profesionālā augstākā izglītība. Akadēmiskās studiju programmas tiek balstītas uz zinātniskiem pētījumiem un to noslēgumā tiek izstrādāts individuāls darbs – bakalaura darbs. Pēc grāda iegūšanas ir iespējams turpināt studijas maģistra programmā, kuru sekmīgi apgūstot, izglītojamā persona var turpināt studijas arī doktorantūrā. Studiju ilgums katrā no augtākā līmeņa izglītības posmiem ir atkarīgs no izvēlētās studiju programmas. Profesionālā bakalaura vai maģistra grādu ir iespējams iegūt, ja studiju ilgums ir vismaz 4 akadēmiskie gadi. Tās ir praktiskas, orientētas uz prasmju apguvi, bet ne uz zinātnisku pētījumu izstrādi. Augstāko izglītību Latvijā iespējams iegūt augstskolās, universitātēs un koledžās.

Informācijas pasīva uzņemšana pret aktīvu darbošanos

Informācijas uzņemšana ir galvenais veids veids, kā mēs mācamies, un bez izglītošanās, lasīšanas, mācīšanās un studēšanas nav iespējams sasniegt savus mērķus, jo informācija par kādu konkurētu nišu, vai darbību ir tā, kas ļauj mums veikt pareizos lēmumus un beigu beigās izpildīt pareizi, to ko esam iecerējuši. Bet patreizējā izglītības sistēmā ir diezgan lielas problēmas ar to, ka skolēni vairāk uzņem informāciju nekā darbojas paši un risina viņiem dotās problēmas. Informācijas pasīva uzņemšana, protams, arī ir noderīga un bieži vien ar to pietiek, lai pietiekoši saprastu kādu priekšmetu vai jomu, tomēr lai kļūtu par ekspertu ar informācijas vienkāršu uzņemšanu neietiks un katram pašam būs aktīvi jāmācās, jāveltī laiks eksperimentiem un neizbēgami, bet jākļūdās un jāsāk viss no sākuma, līdz viss iecerētais izdodas. Mūsdienu skolu sistēmā lielākā mācīšanas daļa sastāv tieši no šīs informācijas uzņemšanas, ko stāsta skolotāja, un uzdevumu pildīšana un šīs informācijas pielietošana sastāda mazāko studiju daļu, kas, manuprāt nav pareizi. Bet šādām darbībām var būt daudz un dažādi iemesli sākot no tā, ka skolēni paši par sevi nemaz nevēlas mācīties šādus priekšmetus, kas arī ir liela problēma, līdz tam, ka nepietiek naudas izglītības sistēmā, lai varētu pielāgoties katra bērna individuālajām vajadzībām, kā tam būtu jānotiek, ja mēs vēlētos izskolot tiešām gudrus un apzinīgus bērnus.

Kad mēs aktīvi darbojamies, mēs nemitīgi pārbaudām dažādas hipotēzes un, ja kāda no mūsu hipotēzēm nav pareiza, tad mēs to noraidām un mēģinām atkal nākamo, līdz nonākam līdz kādam kopsaucējam un saprotam, kā šī konkrētā lieta darbojas. Un te arī rodas šī problēma, jo aktīvi nedarbojoties tikai vērojot, kā citi darbojas īsti nav iespējams pārbaudīt dažādas hipotēzes un tādā veidā mācīties, jo ir iespējams tikai vērot, ko dara citi, nevis koriģēt viņu darbības. Protams, informācijas uzņemšana un meklēšana ir svarīgas un pirms uzsākt jebkādu darbību ir noteikti jāuzmeklē pietiekoši daudz informācija par to un tikai tad būs iespējams saprast, kas ir tās lietas, ko vajadzētu iemācīties, bet kas ir tas, ko tu jau saproti. Jebkura priekšmeta mācīšanai būtu jāsākas ar informācijas uzņemšanu, tālāk būtu jāizveido mācību plāns, un tad aktīvi jāķeras klāt šim plānam. Pēc tam pēc noteiktiem intervāliem vajadzētu atkal uzmeklēt papildinformāciju un apdomāt, kas it tas, kas būtu vissvarīgākais kas būtu jāiemācās nākamais balstoties uz tiem datiem un pieredzi, kas ir saņemta eksperimentējot un iegūstot informāciju. Un tālāk atkal jāatrod svarīgākais un jāsāk praktiski mācīties.

Mūsu smadzenes ir veidotas tā, lai tās spētu adaptēties un iemācīties pilnīgi jebko un nav nozīmes vai tu esi sieviete vai vīrietis, jauns vai vecs, tu noteikti vari iemācīties matemātiku, fiziku, literatūru, vēsturi un citus noderīgus priekšmetus. Bet, lai patiešām kļūtu par ekspertu kādā lauciņā, noteikti vajadzēs uzmeklēt lauciņu, kas tev pašam interesē jo pretējā gadījumā kādā brīdī pietrūks pacietības, lai izturētu grūtības vai arī tu neredzēsi iemeslus, kāpēc tev būtu jāturpina tas kas tev nepatīk. Tieši tāpēc vajadzētu mācīties lielākoties tikai priekšmetus, kas katram interesē, bet arī būtu jāizzina virspusēja informācija par citiem priekšmetiem, lai tad, kad vajadzētu kaut ko uzzināt par šo vielu tu varētu uzmeklēt speciālistus vai arī ātri atrast to informācijas avotu, kas tev dos vajadzīgo. Bet runājot tieši par šo dilemmu par informācijas pasīvu uzņemšanu pret aktīvu darbošanos, tad beigu beigās sanāk, ka abas šīs nodarbes ir vajadzīgas, un pirms tiek uzsākta kāda noteikta darbība noteikti par to jāuzzina cik vien iespējams un tikai tad var sākt aktīvi darboties!

Mākslīgais intelekts

Mūsdienās cilvēki arvien vairāk vairāk runā par to, ka tuvākajā nākotnē tiks izveidots virspusējs, jeb vispārējs mākslīgais intelekts, kas spēs domāt tieši tāpat, kā cilvēks, bet pateicoties tehnoloģiju attīstībai un kopējam datoru ātrumam šim intelektam būs pieejama visa pasaules informācija un tādā veidā tas spēs sevi pilnveidot un vēl vairāk uzlabot savu darbību. Mākslīgā intelekta pienākšanu zinātnieki un futūristi prognozē jau gadu desmitiem ilgi un daudzi cerēja, ka vismaz kādas intelekta pazīmes sāks parādīties jau tajā laikā kad dzīvoja Alans Tūrings, un izveidoja savu disertāciju par inteliģentām mašīnām. Bet kā redziet, tad mūsdienās programmas un domājoši datori vēl pagaidām nav izveidoti, bet vai un kad tas notiks, kā arī ko var spriest par patreizējo datoru attīstības virzienu?

Pašlaik tā teikt “gudrākās” programmas un intelektuālākie datori nav virspusēji, jeb vispārīgi, bet gan specializēti kāda konkrēta darba veikšanai. Kā jau jūs noteikti zināt, ka dators ir uzveicis cilvēku šahā, bet tīri nesen IBM veidotais dators Watson uzvarēja amerikāņu intelektuālajā spēlē Jeopardy, kur ir jāuzdod jautājuma formā atbilde uz visdažādākās grūtības jautājumiem. Šādi specializēti datori noteikti, ka ir mūsu nākotne un paskatoties mums apkārt, tad mēs taču katru dienu izmantojam Google meklētāju, kas savā veidā arī ir mākslīgais intelekts priekš informācijas meklēšanas, kā arī mums katram kabatā ir viedtālrunis ar balss atpazīšanas specifikāciju, kā arī citām līdzīgām iespējām. Šāds tehnoloģiju progress var notikt tikai tāpēc, ka datoru ātrdarbība dubultojas katrus divos gadus, un mikroprocesoru pasaulē šis ir zinām, kā Mūra likums, kur mikroprocesorā tranzistoru skaits dubultojas katrus 18 līdz 24 mēnešus. Un dubultoties nav tas pats, kas pieskaitīt kādu konkrētu skaitli, jo dubultojoties nozīmē, ka ja šodien uz mikroprocesora bija 2 miljoni čipi, tad pēc 2 gadiem tie jau būs 4 miljoni bet vēl pēc 2 gadiem jau 8 miljoni. Šādā veida attīstības progress ir ļāvis dažu gadu laikā datoru industrijai pāriet no personālajiem datoriem uz portatīvajiem datoriem un nu jau uz pārnēsājamiem datoriem mobilā telefona formātā.

Bet kā tad paliek ar mākslīgo intelektu, un kur tad cilvēce dodas mēģinot izveidot šādu eksperta sistēmu, kas pati saprastu ka ir dzīva un censtos sevi uzlabot. Manuprāt šāda sistēma netiks izveidota tikmēr, kamēr mēs paši nesapratīsim, ko nozīmē būt dzīvam un kas tad īsti ir saprāts un saprašana. Pašlaik lielākā attīstība šajā lauciņā notiek tieši pētot kā darbojas cilvēka smadzenes un tad pielietojot šos principus datoru darbībai, bet lai gan cik gudras mēs šīs ekspertu sistēmas izveidosim, manuprāt, tās nespēs pilnībā domāt pašas par sevi līdz mēs nesapratīsim īsto mūsu dzīves un evolūcijas jēgu, kā arī kur viss šis process dodas un kur tas varētu nākotnē nonākt. Šādi jautājumi, protams, ir filozofiski, bet bez to atbildēšanas visticamāk, ka nebūs iespējams izveidot sistēmu, kas spēs reproducēties un attīstīties.

Intelekta mērīšana

Visi taču zina, kas ir IQ tests, un kā tas nosaka, cik gudrs katrs no mums ir, tomēr vai jūs zinājāt, ka IQ testa rādītāji nemitīgi ir jāmaina un cilvēki paliek aizvien gudrāki? Būtībā šis tests ir jāmaina vismaz katrus 10 gadus, jo katra nākamā paaudze ir aizvien gudrāka un gudrāka un tas nozīmē, ka kāds, kuram IQ rādījums ir vidējā rādītāja apmērā mūsdienās būtu ļoti labā līmenī tālajos 1960 gados un ģēnija līmenī 1890 tajos gados. Šāds progress būtu sagaidāms, jo informācijas apjoms, kas ir pieejams mūsdienu jaunatnei ir krietni lielāks nekā laikā, kad nebija ne internets ne e-grāmatas un kad izglītības sistēma bija tikai savos pirmsākumos un tikai bagāto cilvēku bērni varēja tikt labi izskoloti. Bet vai IQ rādītājs patiešām nosaka to vai tu esi ģēnijs ? Šim jautājumam ir ļoti daudz oponenti un tikpat daudz atbalstītāji, bet, manuprāt, nekad nebūs tā, ka tiks izveidots viens skaitlis, kas mērītu cilvēka kopējo intelekta apjomu, jo mums taču ir tik daudz un dažādas intelekta pazīmes sākot no loģiskās domāšanas un matemātiskā talanta līdz abstraktai domāšanai un kreativitātei. Katrā no šīm kategorijām vajadzētu izveidot līdzīgu skalu, kā tas ir ar IQ rādītāju un tad visas šīs skalas saliekot kopā varētu iegūt vismaz aptuvenu skaitli par personas patieso intelekta līmeni.

Piemēram, Amerikas viens no slavenākajiem fiziķiem Ričards Feinmans bija ģēnijs šī vārda tiešākajā nozīmē, bet viņa IQ rādītājs nebija no tiem labākajiem. Viņš bija iemācījies abstraktu domāšanu un viņš visas problēmas pavērta zināmā veidolā, ko nemaz nemāca mūsdienu bērniem, tāpēc arī pēc šāda standartizēta IQ testa, šis fiziķis nemaz nebija tik spīdošs, bet patiesajā dzīvē viņa veikums ir redzams mums visapkārt.

Nu, kad mākslīgā intelekta attīstība ir beidzot sākusi savu izaugsmi un mūsdienu datori paliek aizvien “gudrāki” un ātrāki, tad neizbēgami mums nāksies izveidot kādu intelekta skalu, kas mērīs šīs programmas, kā arī varēs tās saildzināt ar cilvēka intelekta līmeni. Protams, programmas parasti ļoti labi specializējas kādos konkrētos darbos, kā šaha spēlēšana vai datu analizēšana, tomēr jo vairāk šis zinātnes novirziens attīstās, jo skaidrāk kļūst tas, ka agri vai vēlu cilvēks izveidos kaut ko līdzīgu pilnīgam mākslīgajam intelektam un tad, lai šo intelekta līmeni nomērītu noteikti, ka vajadzēs kādu vienotu mērvienību. Mēs cilvēki esam spējīgi adaptēties jebkādām situācijām un mūsu smadzeņu priekšdaļa ir viena liela problēmu risināšanas mašīna, kas spēj atrast sakritības pat vissarežģītākajos datos, un tas arī ir palīdzējis cilvēcei attīstīties līdz tādam līmenim, kur mēs esat pašlaik, bet lai dotos tālāk, mums ir vajadzīgas iespējas cilvēku individuālo intelektu nomērīt, kas ļautu katram pašam uzturēt savas smadzenes formā, un tiklīdz, kā šīs intelekta pazīmes sarūk, tā atkal piestrādāt pie jaunu iemaņu apgūšana vai mācīšanās, tādā veidā “pakustinot” smadzeņu “muskuļus” un uztrenējot tos.