Neformālā Izglītība

Neformālā izglītība. Domāju, ka ikviens ir dzirdējis šo jēdzienu, taču ne visi pilnībā saprot, ko tas nozīmē, jo tā nav vienkārši ārpusskolas vai ārpus universitātes izglītība, kurā ir viens skolotājs un virkne audzēkņu, kuri mācās no tā. Tā ir pavisam citas formas izglītība, kura, manuprāt, ir viens no lieliskākajiem veidiem, kā mācīties.

Šī neformālā izglītība sevī neietver ne formālo izglītību, ne jebkuru citu programmu ārpus regulārās izglītības sistēmas, kura ir paraudzēta, lai skolotu cilvēkus. Neformālā izglītība ir vairāk mācīšanās kaut ko darot, mācīšanās no pieredzes un mācīšanās esot iekšā konkrētajā procesā. Piemēram, valodas mācīšanās socializējoties ar cilvēkiem, kuri runā valodā, kuru tu centies mācīties, vai mācīšanās kaut ko veidot, tiešām to darot. Varētu teikt, ka neformālā izglītība ir lielisks cilvēku dabas fenomens, kurš dod iespēju cilvēkiem iemācīties dažādas spējas un iemaņas, piedaloties dažādās darbībās un pašam procesā radot noteiktu zināšanu kopumu.

Bieži cilvēki terminu neformālā izglītība arī asociē ar pašmācību, jo neformālo izglītību var iegūt kā katrs pats, tā dažādos organizētos pasākumos. Visbiežāk neformālo izglītību izmanto dažādas firmas un uzņēmumi, lai izglītotu un trenētu savus darbiniekus dažādās jomās, jo šādu izglītības veidu efektīvi var izmantot semināros un tā sauktajās darbnīcās, lai pilnveidotu darbinieku iemaņas dažādās jomās. Vēl šādu izglītības modeli bieži izmanto arī dažādi ar zinātni saistīti cilvēki, praktiski meklējot risinājumus dažādām problēmām, tādējādi paši mācoties neformālā veidā.

Termins neformālā izglītība radās no tā, ka cilvēki paši sāka domāt veidus, kā izglītot sevi. Tie sāka lasīt grāmatas, kuras viņi grib lasīt un paši pētīt dažādus materiālus, kā arī apgūt dažādas prasmes paši vai savu mentoru uzraudzībā. Varētu teikt, ka šāda veida izglītība ir notikusi jau no laika gala, taču tā īpaši attīstījās renesanses laikmetā, kad ievērojami sāka uzplaukt izgudrotāju kopiena, un cilvēki vienkārši vēlējās izzināt pasauli un saprast to. Tiek uzskatīts, ka no tieši no neformālās izglītības radās formālā izglītība, tas ir, skolas, augstskolas, universitātes utt.

Dažas būtiskākās neformālās izglītības raksturīpašības ir tas, ka šāda veida izglītība visbiežāk notiek ārpus jebkāda veida izglītības iestādēm, šai izglītībai nav iepriekš sastādīta programma un uzdevumi, kuri ir jāpaveic, lai varētu uzskatīt, ka esi apguvis konkrēto jomu, neformālajā izglītībā parasti nav strukturētas pārbaudes, piemēram, testi vai eksāmeni, bet to, vai tu esi apguvis konkrētās iemaņas, pārbaudi tu pats, pielietojot šīs prasmes reālajā dzīvē. Nereti šāda izglītība ir arī ļoti spontāna un radoša, jo tai nevar saskatīt ne sākumu, ne beigas, bet var saskatīt tikai progresu.

Neformālo izglītību arī var ļoti labi sasaistīt ar terminu autodidaktisms jeb pašmācība, jo tā savā būtībā ir veids, kā cilvēki paši vai ar citu līdzīgi domājošu cilvēku palīdzību apgūst dažādas iemaņas. Manuprāt, viens no labākajiem neformālās izglītības iedalījumiem, kas skaidri parāda, cik dažāda var būt neformālā izglītība, ir šis:

  • paša vadīta neformālā izglītība, kura ir apzināta un ar nolūku,
  • nejauša neformālā izglītība, kura ir apzināta, taču netika plānota,
  • klusā neformālā izglītība, kuras laikā tās veicējs nesocializējas, tā parasti ir neapzināta un nejauša,
  • integritātes neformālā izglītība, kura, lai gan ir neapzināta, parasti ir ar kādu iepriekšēju nolūku.

Neformālā izglītība ir spēcīgs zināšanu un prasmju ieguves veids, kurš var notikt kā plānoti tā neplānoti, uzņemot jaunas zināšanas no kāda ģimenes locekļa vai drauga. Manuprāt, šāda veida izglītība ir piemērota ikvienam, un ikviens to jau veic lielākā vai mazākā kapacitātē apzināti vai neapzināti. Tādēļ ikvienam vajadzētu turpināt pielietot neformālās izglītības autodidaktiskās īpašības, jo tā tu vari padarīt savu un sev apkārtējo dzīvi tikai labāku.