Bērna apmācība mājas

Mājapmācība jeb bērnu apmācība mājas apstākļos ir izglītības veids, kurā bērns tiek mācīt mājas apstākļos un to dara vecāki vai arī profesionāli skolotāji, kas pievērš speciālu uzmanību šī bērna apmācībai. Agrākos laikos, pirms tika pieņemti likumi, par obligāto sākumskolu un pamatskolu, šāds mācību veids, kurā vecāki paši mācīja savus bērnus bija diezgan izplatīts, bet līdz ar šo likumu pieņemšanu, visiem bērniem ir jāiegūst formālā izglītība, un tāpēc vecāki vairs nevar rīkoties uz savu roku un mācīt saviem bērniem to ko vēlas. Mājas apmācība parasti tiek saistīta ar bērnu nespēju socializēties, un citām negatīvām lietām, bet patiesībā, bērni, kas ir mācījušies mājās, parasti iegūst daudz augstāku izglītības standartu un daudz padziļinātākas zināšanas priekšmetos, kas viņus interesē. Un tam arī vajadzētu būt mūsdienu izglītības sistēmas vienam no galvenajiem kritērijiem, jo nav nozīmes, vai bērnam patīk mūzika vai matemātika, pēc mūsdienu izglītības sistēmas iziešanas, viņam vairs nepatiks ne viens ne otrs un viņš būs tieši tāds pats, kā tūkstošiem citu vienaudžu, kas arī izgājuši cauri šai sistēmai.

Visgudrākie cilvēki, ar vislielāko apķērību intelektu un kreativitāti parasti nāk no ģimenēm, kuras ir gatavas veltīt laiku savu bērnu attīstībai un neuztic visu izglītību skolām un izglītības sistēmām. Protams, ir labi, ja vecāki ir turīgi un var atļauties privātskolotājus dažādos priekšmetos, bet tas nav obligāti, jo mēs taču visi esam izgājuši paši cauri izglītības sistēmai, un mazliet atkārtojot šo vielu ir iespējams viegli atgūt zināšanas un virzīt savu bērnu pareizajā virzienā vēl pirms viņš ir sācis iet skolā un arī pirms ir sasniedzis noteiktu vecumu lai sāktu mācīties. Mājas apmācība ļauj vecākiem iegūt lielāku kontroli pār savu bērnu izglītību, kā arī pār to, ko , kur un cik daudz viņi mācās, kas mūsdienu pasaulē ir ļoti svarīgi, jo pašlaik zināšanas, kas bija svarīgas pirms 10 gadiem vairs nav neko vērtas, un bērniem tāpat, kā pieaugušajiem ir jāmāk augt un attīstīties līdzi laikam, kas nozīmē nemitīgu izglītību, jaunu lietu meklēšanu un mācīšanos tajās lietās, kas katru no mums interesē.
Mācot, jeb izglītojot savu bērnu mājās, jūs varat viņam parādīt lietas, kā tās ir patiesajās krāsās, nevis kā to dara skolā, kur ir jārēķina uzdevumi, un bērni pat nesaprot, kāpēc šādi uzdevumi ir svarīgi un kur viņiem dzīvē tas noderēs. Mājās mācot katrs vecāks var sekot līdzi sava bērna progresam, un tiklīdz, kā viņam rodas, kāds jautājums, tā paskaidrot, kā to atrisināt, vai parādīt veidus, kā atrast informāciju par doto tēmu, kā, piemēram, parādot grāmatas, vai interneta meklētājprogrammas un to, kā ar tām darboties un meklēt informāciju.
Izglītībai ir jābūt jautrai un to nedrīkst formalizēt, kas nozīmē tikai to, ka ērtam pašam aiz savas gribas ir jāgrib mācīties nevis jādara tāpēc, ka kāds viņam to uzspiež, kā tas ir mūsdienu skolās un pat augstskolās. Vecākiem ir uzdevums savus bērnus ievirzīt pareizajās sliedēs un nemitīgi censties jautāt dažādus jautājumus, uz ko bērns varētu mēģināt atbildēt. Jautājumu prašņāšana un bērna interešu apmierināšana ir galvenais, kas ļaus viņam augt un attīstīties, un tāpēc arī mājas apmācība var būt daudz produktīvāka nekā formālā izglītības sistēma.