Valdorfpedagoģija

valdorfpedagogija valdorskola

Pirmā valdorfa skola tika izveidota Vācijā, pateicoties tabakas fabrikas “Waldorf Astoria” vadītājam Emīlam Moltam. Emīls Molts, noklausoties Rūdolfa Šteinera lekciju, aicināja R. Šteineru nodibināt rūpnīcas strādnieku bērniem skolu, kas būtu balstīta uz tā laika jauno zinātni antropozofiju, kuru R. Šteiners definēja kā “gara zinātni”.

Liela loma valdorfa pedagoģijas koncepcijas attīstībā bija Montesori pedagoģijai, kuras pamatā ir vecuma ierobežojumu atcelšana klasēs, atzīmju un mājasdarbu neesamība, brīvprātīgs mācību darbs, kā arī darbs grupās. Valdorfa pedagoģijas pamatā ir ezotērisko zināšanu, mākslas un reliģijas apvienojums. Valdorfa pedagoģijas koncepciju veido uzskati, ka skolai jāsekmē bērna spējas atvērties pasaulei, ka pāragrai intelektualizācijai ir negatīva ietekme, ka katrā mācību vielā galvenais ir cilvēka atklāšana, ka visā mācību procesā jādominē mākslinieciskumam, ka audzināšanai jānotiek fizisko uz garīgo elementu mijiedarbībā un tajā jāatklājas dzīvīgumam un patstāvībai, ka mācību procesā jāveicina visa veida dažādība, piemēram, mācību metožu, mācību vietas, iniciatīvas realizēšanas dažādība, ka viss ir jāatklāj kustībā un pārmaiņās. Valdorfa pedagoģijā valda uzskats, ka bērns ir kā maza sēkliņa, kas jāiesēj un no kuras izaug koks, proti, visam ir jānotiek tāpat kā dabā – tikai tad, kad tam ir laiks.

Valdorfa pedagoģijas sistēmas pamatā ir ideja par cilvēka fiziskās attīstības septiņgadu cikliem, ar kuru saskaņā tiek plānota mācību programma. Jāpiemin, ka arī mācības tiek uzsāktas septiņu gadu vecumā, bet ir iespēja uzsākt mācības arī bērnudārzā jau 3 – 6 gadu vecumā.

Visi mācību priekšmeti netiek atgūti vienlaicīgi, bet gan periodiski katrs priekšmets, vēlāk tos savā starpā integrējot. Tiek apgūti tādi mācību priekšmeti kā vizuālā un teātra māksla, mākslas kustības jeb eiritmija, vokālā māksla, instrumentālā mūzika, amatniecība, divas svešvalodas, kā arī matemātika, fizika, ķīmija. Jāpiemin, ka mācību procesā netiek izmantotas grāmatas, kā arī netiek izmantota atzīmju sistēma.

Arī organizācijas hierarhija valdorfa pedagoģijā atšķiras no tradicionālā modeļa – nav direktora, bet gan tikai ievēlēts skolotāju kolektīva vadītājs.

Jau 1919. gadā tika izveidota jaunā skola ar jauno apmācības sistēmu. Nepagāja ilgs laiks, kad šāda tipa skolas parādījās arī citās Vācijas vietās. Mūsdienās Vācijā ir aptuveni 150, bet visā pasaulē aptuveni 600 valdorfa skolas.