Filozofija

Filozofija (no grieķu φιλοσοφίαphilosophía) ir zinātne par sabiedrības, domāšanas, dabas vispārējiem likumiem. Filozofija ir mācība, teorētiska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem, cilvēka attiecībām ar pasauli. Filozofēšana tiek uzskatīta par pastāvīgām spējām domāt.

Vārds filozofija radies no diviem grieķu vārdiem philein un sophia, kas nozīmē “mīlēt” un “gudrība”, tāpēc, burtiski tulkojot, filozofija nozīmē “gudrības mīlēšana”. Filozofijas jēdzienu ir radījis grieķu mistiķis Pitagors.

Filozofija attīstījās, pateicoties mitoloģijas attīstībai – antīkie filozofiju vēroja pasauli, centās to izprast un izskaidrot. Filozofija galvenokārt skar jautājumus par eksistenci, morāli, zināšanām, skaistumu. Sākotnēji filozofiskajās zināšanās ietilpa viss – tikai vēlāk, cilvēcei attīstoties, filozofijā tika izdalīti dažādi konkrēti virzieni. Filozofi apcer un to interešu loks skar vairākas jomas, piemēram, fiziku, bioloģiju, ķīmiju, astronomiju, socioloģiju, politiku, psiholoģiju, matemātiku, loģiku, ētiku, mūziku un vēl daudzas citas sfēras. Ar filozofiju tiek saprasta visa veida intelektuālā darbība. Filozofiju nosacīti var iedalīt piecās lielās nozarēs – metafizikā, epistemoloģijā, loģikā, ētikā, estētikā. Nereti ar filozofiju tiek saistītas arī tādas nozares kā retorika, literatūrfilozofija, sociālā filozofija, filozofiskā antropoloģija.

Filozofijai ir vairākas nozīmes – sabiedrības apziņas forma, ideoloģijas forma, mācība par esamību, mācības par izziņas vispārējiem principiem, mācība par cilvēka un pasaules attiecībām. Filozofija ir vistiešākajā veidā saistīta ar pasaules uzskatiem, kuri iedalās trīs veidos – praktiskā pasaules uzskata apgūšana, garīgā pasaules uzskata apgūšana, garīgi praktiskā forma. Filozofijas funkcijas ir pasaules uzskata, gnozeoloģiskās, metodoloģiskās funkcijas.

Filozofijas pirmsākumu meklējami jau Senajā Grieķijā. Filozofija kā zinātne ir radusies rietumos un to sauc par Rietumu filozofiju, taču pastāv arī Austrumu filozofija, kas visbiežāk tiek saistīta ar Tuvajiem Austrumiem un Āziju. Pazīstamākie Rietumu filozofijas pārstāvji ir Platons, Aristotelis, Akvīnas Toms, Renē Dekarts, Imanuels Kants, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Frīdrihs Nīče, Ludvigs Vitgenšteins, bet pazīstamākie Austrumu filozofijas pārstāvji ir Sidhārta Gautama jeb Buda, Laodzi, Konfūcijs. Filozofija tiek iedalīta antīkajā, viduslaiku, renesanses un mūsdienu filozofijā.