Mākslīgais intelekts

Mūsdienās cilvēki arvien vairāk vairāk runā par to, ka tuvākajā nākotnē tiks izveidots virspusējs, jeb vispārējs mākslīgais intelekts, kas spēs domāt tieši tāpat, kā cilvēks, bet pateicoties tehnoloģiju attīstībai un kopējam datoru ātrumam šim intelektam būs pieejama visa pasaules informācija un tādā veidā tas spēs sevi pilnveidot un vēl vairāk uzlabot savu darbību. Mākslīgā intelekta pienākšanu zinātnieki un futūristi prognozē jau gadu desmitiem ilgi un daudzi cerēja, ka vismaz kādas intelekta pazīmes sāks parādīties jau tajā laikā kad dzīvoja Alans Tūrings, un izveidoja savu disertāciju par inteliģentām mašīnām. Bet kā redziet, tad mūsdienās programmas un domājoši datori vēl pagaidām nav izveidoti, bet vai un kad tas notiks, kā arī ko var spriest par patreizējo datoru attīstības virzienu?

Pašlaik tā teikt “gudrākās” programmas un intelektuālākie datori nav virspusēji, jeb vispārīgi, bet gan specializēti kāda konkrēta darba veikšanai. Kā jau jūs noteikti zināt, ka dators ir uzveicis cilvēku šahā, bet tīri nesen IBM veidotais dators Watson uzvarēja amerikāņu intelektuālajā spēlē Jeopardy, kur ir jāuzdod jautājuma formā atbilde uz visdažādākās grūtības jautājumiem. Šādi specializēti datori noteikti, ka ir mūsu nākotne un paskatoties mums apkārt, tad mēs taču katru dienu izmantojam Google meklētāju, kas savā veidā arī ir mākslīgais intelekts priekš informācijas meklēšanas, kā arī mums katram kabatā ir viedtālrunis ar balss atpazīšanas specifikāciju, kā arī citām līdzīgām iespējām. Šāds tehnoloģiju progress var notikt tikai tāpēc, ka datoru ātrdarbība dubultojas katrus divos gadus, un mikroprocesoru pasaulē šis ir zinām, kā Mūra likums, kur mikroprocesorā tranzistoru skaits dubultojas katrus 18 līdz 24 mēnešus. Un dubultoties nav tas pats, kas pieskaitīt kādu konkrētu skaitli, jo dubultojoties nozīmē, ka ja šodien uz mikroprocesora bija 2 miljoni čipi, tad pēc 2 gadiem tie jau būs 4 miljoni bet vēl pēc 2 gadiem jau 8 miljoni. Šādā veida attīstības progress ir ļāvis dažu gadu laikā datoru industrijai pāriet no personālajiem datoriem uz portatīvajiem datoriem un nu jau uz pārnēsājamiem datoriem mobilā telefona formātā.

Bet kā tad paliek ar mākslīgo intelektu, un kur tad cilvēce dodas mēģinot izveidot šādu eksperta sistēmu, kas pati saprastu ka ir dzīva un censtos sevi uzlabot. Manuprāt šāda sistēma netiks izveidota tikmēr, kamēr mēs paši nesapratīsim, ko nozīmē būt dzīvam un kas tad īsti ir saprāts un saprašana. Pašlaik lielākā attīstība šajā lauciņā notiek tieši pētot kā darbojas cilvēka smadzenes un tad pielietojot šos principus datoru darbībai, bet lai gan cik gudras mēs šīs ekspertu sistēmas izveidosim, manuprāt, tās nespēs pilnībā domāt pašas par sevi līdz mēs nesapratīsim īsto mūsu dzīves un evolūcijas jēgu, kā arī kur viss šis process dodas un kur tas varētu nākotnē nonākt. Šādi jautājumi, protams, ir filozofiski, bet bez to atbildēšanas visticamāk, ka nebūs iespējams izveidot sistēmu, kas spēs reproducēties un attīstīties.