Intelekta mērīšana

Visi taču zina, kas ir IQ tests, un kā tas nosaka, cik gudrs katrs no mums ir, tomēr vai jūs zinājāt, ka IQ testa rādītāji nemitīgi ir jāmaina un cilvēki paliek aizvien gudrāki? Būtībā šis tests ir jāmaina vismaz katrus 10 gadus, jo katra nākamā paaudze ir aizvien gudrāka un gudrāka un tas nozīmē, ka kāds, kuram IQ rādījums ir vidējā rādītāja apmērā mūsdienās būtu ļoti labā līmenī tālajos 1960 gados un ģēnija līmenī 1890 tajos gados. Šāds progress būtu sagaidāms, jo informācijas apjoms, kas ir pieejams mūsdienu jaunatnei ir krietni lielāks nekā laikā, kad nebija ne internets ne e-grāmatas un kad izglītības sistēma bija tikai savos pirmsākumos un tikai bagāto cilvēku bērni varēja tikt labi izskoloti. Bet vai IQ rādītājs patiešām nosaka to vai tu esi ģēnijs ? Šim jautājumam ir ļoti daudz oponenti un tikpat daudz atbalstītāji, bet, manuprāt, nekad nebūs tā, ka tiks izveidots viens skaitlis, kas mērītu cilvēka kopējo intelekta apjomu, jo mums taču ir tik daudz un dažādas intelekta pazīmes sākot no loģiskās domāšanas un matemātiskā talanta līdz abstraktai domāšanai un kreativitātei. Katrā no šīm kategorijām vajadzētu izveidot līdzīgu skalu, kā tas ir ar IQ rādītāju un tad visas šīs skalas saliekot kopā varētu iegūt vismaz aptuvenu skaitli par personas patieso intelekta līmeni.

Piemēram, Amerikas viens no slavenākajiem fiziķiem Ričards Feinmans bija ģēnijs šī vārda tiešākajā nozīmē, bet viņa IQ rādītājs nebija no tiem labākajiem. Viņš bija iemācījies abstraktu domāšanu un viņš visas problēmas pavērta zināmā veidolā, ko nemaz nemāca mūsdienu bērniem, tāpēc arī pēc šāda standartizēta IQ testa, šis fiziķis nemaz nebija tik spīdošs, bet patiesajā dzīvē viņa veikums ir redzams mums visapkārt.

Nu, kad mākslīgā intelekta attīstība ir beidzot sākusi savu izaugsmi un mūsdienu datori paliek aizvien “gudrāki” un ātrāki, tad neizbēgami mums nāksies izveidot kādu intelekta skalu, kas mērīs šīs programmas, kā arī varēs tās saildzināt ar cilvēka intelekta līmeni. Protams, programmas parasti ļoti labi specializējas kādos konkrētos darbos, kā šaha spēlēšana vai datu analizēšana, tomēr jo vairāk šis zinātnes novirziens attīstās, jo skaidrāk kļūst tas, ka agri vai vēlu cilvēks izveidos kaut ko līdzīgu pilnīgam mākslīgajam intelektam un tad, lai šo intelekta līmeni nomērītu noteikti, ka vajadzēs kādu vienotu mērvienību. Mēs cilvēki esam spējīgi adaptēties jebkādām situācijām un mūsu smadzeņu priekšdaļa ir viena liela problēmu risināšanas mašīna, kas spēj atrast sakritības pat vissarežģītākajos datos, un tas arī ir palīdzējis cilvēcei attīstīties līdz tādam līmenim, kur mēs esat pašlaik, bet lai dotos tālāk, mums ir vajadzīgas iespējas cilvēku individuālo intelektu nomērīt, kas ļautu katram pašam uzturēt savas smadzenes formā, un tiklīdz, kā šīs intelekta pazīmes sarūk, tā atkal piestrādāt pie jaunu iemaņu apgūšana vai mācīšanās, tādā veidā “pakustinot” smadzeņu “muskuļus” un uztrenējot tos.