izglitiba interneta

Interneta mājaslapas dažādu zināšanu un prasmju apgūšanai

Udemy
Šajā interneta vietnē jums būs iespēja iegūt visdažādākās zināšanas un apgūt dažnedažādas prasmes, izmantojot gan bezmaksas kursus, gan maksas programmas, kuru cenas ir mērāmas no 10 līdz 300 eiro. Ja arī jums nav ne jausmas, ko jūs vēlētos apgūt, bet esat izslāpuši pēc jaunām zināšanām, Udemy piedāvā ceļvedi, kas ļaus saprast, kura joma jums šķiet vissaistošākā.

Skillshare
Šajā interneta vietnē iespējams atrast dažāda veida un jomu apmācības, kas norisinās virtuālajā vidē. Arī Skillshare piedāvā opciju ātri un ērti atlasīt jomas, kas jūs interesē, kā arī opciju sev interesējošās nodarbības piefiksēt un saglabāt apgūšanai vēlāk.

Curious
Šī ir ērti pārlūkojama mājas lapa, kurā iespējams atrast neskaitāmi daudz video lekcijas, seminārus, nodarbības, kā arī meistarklases visdažādāko zināšanu un prasmju apgūšanai.

Coursera
Kā apgalvo paši Coursera mājaslapas veidotāji, šajā lapā pieejamie kursi piedāvā pasaulē labākās virtuālās izglītības iespējas. Kursus šajā mājaslapā sagatavojuši dažādu jomu profesionāļi, piedāvājot plašu apmācību programmu klāstu, kā arī iespēju iegūt jūsu zināšanas apstiprinošu sertifikātu.

edX
edX ir lieliska mājaslapa tiem, kas vēlas pilnveidot savas profesionālās zināšanas, tādējādi papildinot arī ierakstus savā CV. Izvēlēties vēlamo mācību programmu un gūstiet vērtīgas zināšanas, neizejot no mājas.

Open Culture
Šajā mājaslapā ir iespējams atrast vairāk nekā 1000 dažādu kursu un apmācību, ko piedāvā vadošās pasaules universitātes. Kas ir būtiski – visi šie kursi ir pieejami bez maksas.

Code, Codecademy, Sitepoint
Šīs ir interneta vietnes, kurās ikvienam ir iespēja papildināt savas zināšanas datorzinībās un programmēšanā. Šajās mājaslapās, atšķirībā no iepriekš minētajām, piedāvātā informācija ir specifiskāka un padziļinātāka.

DataCamp, DataQuest, DataMonkey
Šīs ir interneta vietnes, kas palīdz iegūt zināšanas datu apkopošanā, apstrādē un analītikā. Būtiski, ka šajās mājaslapās iespējams apgūt zināšanas ne vien teorētiski, bet arī praktiski, tādējādi nostiprinot iegūto zināšanu bāzi.

Duolingo, Lingvist, Busuu, Memrise
Šīs ir tās interneta vietnes, kas piedāvā apgūt dažādas svešvalodas. Duolingo piedāvā apmācības bez maksas, Lindvist piedāvā apgūt valodu 200 stundu laikā, bet Busuu un Memrise piedāvā saistošu pieeju mācībām, kā arī ātri un viegli gūstamus rezultātus.

TED-Ed, Khan Academy, Guides.co, Squareknot, Learnist
Šīs ir mājaslapas, kas noteikti noderēs tiem, kas ir orientēti uz savas personības pilnveidošanu, pašattīstību un līderības jautājumiem. TED-Ed piedāvā saistošus un iedvesmojošus, kā arī izglītojošus video, Khan Academy piedāvā apgūt zināšanas humanitārajās un eksaktajās zināšanās, pielietojot interaktīvu un aizraujošu saturu, Guides.co piedāvā daudz un dažādas, tieši tev saistošas zināšanas, Squareknot piedāvā interesantu, aizraujošu, estētiski un vienkārši pārlūkojamu saturu, bet Learnist piedāvā tik plašu informācijas klāstu, ka ikviens no mums tur spētu atrast sev interesējošas tēmas.

studenti

Kredīts, lai mācītos?

Mācīšanās un zināšanu iegūšana ir jebkura cilvēka viena pamata lietām un bez zināšanām ir grūti sasniegt dažādas lietas sākot no labi apmaksāta darba saņemšanas līdz pasaules mainīšanai. Tieši tāpēc arī mūsdienās bērni sāk mācība jau no 6 vai 7 gadu vecuma un tās turpina līdz pat 23 vai citos gadījumos pat 28 gadu vecuma. Tad tikai parāda cik lielu uzsvaru mēs liekam uz mācībām un uz izglītību. Pamata un vidējā izglītība mūsu valstī ir valsts garantētas un ne vecākiem ne bērniem nav jāmaksā par šīm mācībām, bet augstākā izglītība lielā mērā ir maksas pakalpojums un lielākajai daļai studentu ir jāņem kredīti vai arī jāstrādā pa vakariem un pa naktīm lai varētu atļauties samaksāt par augstskolu. Bet vai tiešām tas ir to vērts ņemt kredītu lai varētu mācīties un iegūt jaunas zināšanas, ja mūsdienu sabiedrībā ir iesējams iegūt pietiekoši daudz zināšanu tās pašam atrodot internetā. Kredīts nav nemaz tik nekaitīgs pakalpojums un sanāk, ka jaunietis pēc skolas pabeigšanas iznāk no augstskolas ar jau lielu parādu, kuru viņam pēc tam tad arī ir jāatmaksā no savām algām, bet tas nemaz nav tik viegli, jo viņam ir jāsāk sava dzīve, jāpērk vai jāīrē dzīvoklis, jāpērk pārtika un citas pirmās nepieciešamības preces un, protams, arī vēl jāizbauda dzīve un jāpriecējas.

Apskatīsim, kas notiek tad, ja jaunietis iznāk no skolas jau ar ilgtermiņa kredītsaistībām, kuras viņam ir jāatmaksā. Pamatā jau viņam ir jāatrod darbs, lai varētu sevi nodrošināt, bet darba tirgū, ja cilvēkam nav pieredze, tad darbu atrast ir grūti, bet pieredzi iegūt var vienīgi darbā vai praksē tas, savukārt nozīmē to, ka jaunajam cilvēkam būs kādu laiku visticamāk jāstrādā vai nu ļoti maz apmaksāts darbs vai arī būs jāiet vēl prakses, par kurām netiks vispār maksāts. Un tad nebūs arī iesējams sākt maksāt kredīta maksājumus. Un tas viss var novest pie tā, ka šis jaunais cilvēks paņems ātro kredītu, lai varētu izdzīvot, un tā, kā šim kredītam ir vēl lielāki procenti tad viņš pat neapzinoties būs uzsācis savas finanšu dzīves sabotāžu. Un tā, kā šie cilvēki tiek jau iemācīti doties uz augstskolu ar kredītu tad viņi arī visticamāk turpinās ņemt kredītus arī nākotnē un tas nebūt nav labi viņu nākotnei, jo kreditori parasti ilgtermiņā ir ļoti neizdevīgi, tāpēc, ka kreditoram ir jāmaksā visai ievērojamas naudas summas.

Tāpēc arī, es, personīgi, uzskatu, ka kredīts mācībām ir slikts pakalpojums un to nevajadzētu ņemt nevienam, jo paskatieties, kas notiek ASV, kur kopējais studentu kredītu parāds jau ir lielāks par 1 triljonu dolāru un eksperti saka, ka studiju un studentu kredīti ir nākamais burbulis, tāpat, kā bija ar nekustamo īpašumu burbuli.

demokratija

Kā izskatītos īsta demokrātija?

Mēs visi domājam, ka mēs dzīvojam īstā demokrātijā, jo mēs varam ievēlēt visas savas amatpersonas un tādā veidā ietekmēt to, kas notiek valstī, bet patiesībā ievēlot kādu cilvēku vai viņa partiju ir ļoti grūti kontrolēt viņa rīcību, jo mēs viņus teju vai nepazīstam. Tieši tāpēc šodien es gribētu parunāt par to, kā izskatītos pilnīga demokrātija un kā tā varētu izpausties, kā arī kādas varētu būt tās sekas?

Manā skatījumā īsta demokrātija ir tāda valsts struktūra, kur ikvienam pilngadīgam cilvēkam ir teikšana par to, kas notiek mūsu valstī un nevis tikai kā un kurš tiek ievēlēts, bet tiešām īsta teikšana par to, kā tiks pieņemti vai nepieņemti dažādi likumprojekti. Agrākos laikos šāda demokrātija nemaz nebija iedomājama, bet mūsdienās ar jaunākajām tehnoloģijām mēs taču varētu katrs savās mobilajās ierīcēs vai datoros šad un tad izvēlēties par labu vai sliktu kādam likumprojektam, kas tad arī būtu svarīgākie lēmumi. Protams pilnīga un galīga demokrātija nav iespējama un vajadzīga, jo neviens negribētu visu dienu sēdēt un balsot par dažādiem niecīgiem likumprojektiem, bet lielie jautājumi, kas iespaido visu publiku būtu jāizskata tiešām kopīgi un katram jāizsaka sava balss, lai tādā veidā nodrošinātu īstu cilvēku viedokli nevis politiķu viedokli, kuru var viegli iespaidot ar naudu un dāvanām.

Ja mēs paskatāmies, kā mūsdienās visi cilvēki tā jau lielu dienas daļu pavada pie saviem telefonu ekrāniem un datoriem, tad varam viegli saprast, ka šāda sistēma varētu būt visai efektīva, bet tad būtu jāatstrādā tas, kādā veidā tiktu skaitītas balsis un kā tiktu noteikti tie likumprojekti, kas ir pietiekoši lieli lai visi par tiem varētu balsot. Vai arī tieši otrādāk visi projekti būtu teorētiski publiski un jebkurš par tiem varētu balsot, un tad vienkārši pašā balsošanas termiņa beigās tiktu saskaitītas balsis un apskatīts, kas uzvar. Piemēram, ja tiktu lemts par kādu diezgan mazu tēmu, kura iespaido tikai mazu publiku, tad nevajadzētu būt noteikti nobalsojušiem vismaz pusei vēlētāju, bet kaut vai nobalsojuši būtu 10 tūkstoši, tomēr saskaitot par un pret tad arī iegūtu īsto atbildi, jo tie, kurus šāds lēmums iespaidotu tad arī noteikti būtu gatavi par to balsot. Vai arī, ja, tiktu balsot spar likumprojektu, piemēram, par ātrajiem kredītiem, visi tie, kas gribētu balsot un kam liekas, ka šis projekts viņus iespaidos tad arī varētu balsot. Un tad arī izšķirtos dažādu viedokļu pārsvars un lielā mērā varētu būt diezgan liela demokrātija.

Protams, šādi arī nebūtu ideāli, jo nu visas iesaistītās puses mēģināt ar reklāmām iespaidot cilvēkus nevis mēģināt iespaidot politiķus. Un arī, ja netiktu iegūta pietiekoši liela uzmanība par kādu likumprojektu tad cilvēki par to nezinātu un tas varētu tikt atstāts novārtā. Bet visticamāk, ka ieinteresētie cilvēki saviem paziņām un visiem iesaistītajiem ātri vien paziņotu par šādiem balsojumiem.

Coursera

Coursera.org – izglītība internetā par brīvu!

Nav nekāds noslēpums, ka izglītība ir viena no svarīgākajām lietām cilvēka dzīvē. Personas zināšanas un prasmes ir nepieciešamas itin visur – ne tikai, lai iegūtu labi atmaksātu darbu, bet arī visvienkāršākajās ikdienas situācijās. Protams, daudzviet pasaulē, kā arī Latvijā, cilvēkam vajadzīgās pamatzināšanas ir iespējams iegūt bez maksas (pamatskola, vidusskola, mājmācība), tomēr augstākās izglītības cena, kas bieži vien pat ir neadekvāti augsta, liedz daudziem cilvēkiem iegūt izglītību vai vienkārši papildu zināšanas par interesējošām tēmām. Tāpēc, lai ikviens interesents varētu izglītoties, internetā iespējams iegūt izglītību par brīvu. Šādu iespēju jebkuram cilvēkam piedāvā coursera.org.

Coursera.org ir izglītības platforma, kurā vairāk nekā 30 pasaulē zināmas universitātes un to pasniedzēji piedāvā lekciju kursus par dažādām tēmām. Jebkurš cilvēks, kurš vēlas izglītoties, var apmeklēt coursera.org, piereģistrēties un pievienoties kādam no mācību kursiem, kas tiek piedāvāti. Viens no galvenajiem aspektiem, kas piesaista cilvēkus apgūt izglītību tieši ar coursera.org palīdzību, ir iespēja izglītoties bez maksas. Arī paša uzņēmuma mērķis ir piedāvāt universālu piekļuvi pasaules labākajai izglītībai.
Coursera.org programmu izveidoja divi Stenfordas Universitātes datorzinātņu profesori. Stenfordas Universtitāte arī ir viena no augstskolām, kas piedāvā online vides kursus šajā izglītības platformā. Dažādos lekciju kursus piedāvā arī Djūka Universitāte, Braunas Universitāte, Floridas Universitāte, Kolumbijas Universitāte, Honkongas zinātņu un tehnoloģiju institūts, Londonas Universitāte, kā arī vēl daudzas citas vadošās pasaules mācību iestādes, kas nodrošina iespēju iegūt augstāko izglītību. Tāpat arī studiju virzieni ir sākot no eksaktajām zinātnēm līdz humanitārajām. Coursera.org ir iespējams izglītoties gan bioloģijā, gan informāciju tehnoloģijās, gan psiholoģijā, gan humanitārajās zinātnēs, gan citās jomās. Tiek piedāvāti tādi lekciju kursi, kā “Programmēšana ikvienam (Python)”, “Algoritmi I”, “Ievads publiskajā runā”, “Ķīniešu valoda iesācējiem”, “Popularitātes psiholoģija” – kopumā tiek piedāvāti tik daudzveidīgi kursi, ka ikviens spēs atrast ko tādu, kas liksies interesants un apgūšanas vērts.

Izvēloties vēlamo un interesējošo studiju kursu, cilvēks var arī redzēt, kādas universitātes profesors šīs lekcijas pasniegs, kā arī cik ilgs būs apmācības laiks. Parasti lekciju kursi ilgst no 4 līdz 10 nedēļām. Tā kā mācības notiek tiešsaistē, tad cilvēkam ir nepieciešamas svešvalodu zināšanas (parasti angļu valoda), lai vispār varētu sākt studēt. Tā kā ir tik daudz universitātes, kas piedāvā lekciju kursus, tad ir arī vairākas metodes, kā viela tiek pasniegta studēt gribošajiem. Ikvienam ir iespēja pamēģināt vairākus lekciju kursus, jo kā nekā izglītība ir par brīvu. Lekciju kursiem ir arī atšķirīgas prasības – citos tiek uzdoti dažādi mājas darbi, citos nepieciešams kārtot gala eksāmenus, bet ir arī lekciju kursi, kur vajadzīgs tikai izpildīt iknedēļas testu. Lekciju kursa laikā pasniedzējs sazinās ar studentiem ar videolekciju palīdzību, kas tiek ievietotas coursera.org mājas lapā pie attiecīgā lekciju kursa. Tāpat tiek pievienota arī papildu literatūra, dažādas grāmatas, kuras gribētāji var iegādāties. Ja students pabeigs lekciju kursu atbilstoši pasniedzēja noteiktajām prasībām, tad beigās tiek saņemts sertifikāts, kas apliecina konkrētā lekciju kursa apgūšanu attiecīgajā universitātē.

Coursera.org ir patiešām ļoti laba iespēja tiem, kas vēlas mācīties, bet nav iespējams apmeklēt augstskolu, nepietiek finanšu mācību apmaksai vai ir arī kādi citi ierobežojoši faktori. Taču šāda apmācības programma diemžēl realitātē nav paredzēta visiem, jo tas nozīmē, ka studentam pašam ir jāplāno savs laiks, kas tiek veltīts mācībām, testiem, mājas darbiem un papildu informācijas apguvei. Taču, ja students būs ieinteresēts un vēlēsies izvēlēto lekciju kursu apgūt, tad būs iespējams atrast arī laiku un vēlēšanos, lai izpildītu visu uzdoto.

indigu

Skola indigo bērniem

Fonds “Eurika” plāno radīt jauno talantu internātskolu – Indigo bērnu skolu un jaunrades centru. Šo skolu plānots veidot, pilnīgi renovējot bijušās skolas ēku, kas atrodas Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā. Šīs skolas mērķis būtu apkopot, uzkrāt un izplatīt indigo bērniem pieejamās zināšanas un izpratni kā to vienaudžu, tā arī to vecāku vidū.

Fonds “Eurika” ir divu brāļu, Matīsa un Oskara Barkovska, radīta skolēnu biedrība, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem, kas nonākuši slimnīcās. Indigo skolas izveidei nepieciešamos līdzekļus fonds plāno piesaistīt, aicinot sponsorus atbalstīt šo ieceri, kā arī izdodot burtnīcu sērijas un mācību grāmatas, no kurām “Saule Pasaule” jeb Indigo bērnu manifests ir pirmā.

Pašlaik mācības šajā skolā norisinās neklātienē, tālmācības kursu veidā, kuros tiek pielietotas video nodarbības un semināri, kas tiek ievietoti skolas mājas lapā www.saulesberni.lv. It visi mājaslapā publicētie materiāli ikvienam ir pieejami bez maksas. Tāpat tiek rīkotas arī dažādas nometnes.

Indigo bērni visā pasaulē kļūst par aizvien izplatītāku parādību un ir redzamā aisberga daļa fundamentālajām transformācijām, kas pašlaik norisinās kā cilvēku individuālajā, tā arī kolektīvajā apziņā. Ņemot vērā to, ka šīs paaudzes bērni ir empātiskāki un radošāki kā viņu vecāki, kā arī ir apveltīti ar ekstrasensorām spējām, zinātnieki viņus mēdz dēvēt par cilvēces nākamo evolūcijas posmu.

Indigo bērnu paaudze sāka veidoties pagājušā gadsimta nogalē. Sākot ar 20. gadsimta 50. gadiem dažiem cilvēkiem aura bija izteikti tumši zilā krāsā jeb indigo krāsā. Pēc 1980. gada šādas krāsas aura bija jau 80% cilvēku.

Indigo cilvēki piedzimst, uzreiz sajūtot un apzinoties savu īpašo vērtību, līdz ar to sagaida arī no citiem šādu attieksmi. Šiem cilvēkiem ir būtiski, lai to personiskās vajadzības tiktu apmierinātas, un viņi to neslēpj. Indigo bērni sevi kā personību novērtē augstāk un ir pašpaļāvīgāki. Šie bērni neatzīst autoritātes, tāpēc vispārzināmajā izglītības sistēmā nereti tiek uzskatīti par grūti audzināmiem. Nereti pieaugušie šo bērnu uzvedību vērtē kā antisociālu, ja vien tas nav kopā ar sev līdzīgiem. Uz šiem bērniem uzvedības kontroles mehānismi, piemēram, piedraudēšana neiedarbojas. Tāpat arī sabiedrībā valdošie likumi šiem bērniem var šķist muļķīgi, tāpēc ir apstrīdami vai pat ignorējami. It visas tradicionālās rituālu sistēmas tiem šķiet arhaiskas, jo, viņuprāt, dzīve ir jāuztver radoši it visās tās izpausmēs. Ir novērots, ka indigo bērniem ir viegli arī rast kontaktu ar dzīvniekiem. Indigo bērniem piemīt izteikta intuīcija un spēja ģenerēt labākas idejas par tām, kas izmantotas jau gadiem ilgi. Jāpiemin, ka indigo bērniem, ja tie jūtas nesaprasti, ir nosliece uz depresiju, apātiju vai atkarībām.

students un kredits

Ātrais kredīts studentam

Ātrais kredīts, ko mēdz dēvēt arī par online kredītu jeb interneta kredītu ir aizdevuma veids, kurā ir iespējams saņemt naudu līdz pat 1000 Eiro uz termiņu, kas nav ilgāks par 30 dienām. Šie aizdevuma veidi parasti ir domāti, lai nosegtu dažādas neparedzētas situācijas un tēriņus, sākot no medicīniskajiem tēriņiem līdz automašīnas remontam. Ātros kredītus Latvijā izsniedz daudz un dažādi ātro kredītu izsniedzēji un cilvēkiem ir iespējams saņemt šos aizdevumus pat tad, ja viņam ir slikta kredītvēsture vai viņš ir bez darba vietas.

Un tieši tāpēc studentiem un skolniekiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu varētu raksties jautājumi par to, vai viņiem arī ir iespējams saņemt šos aizdevumus un vai vispār viņiem vajadzētu tos saņemt. Pirmkārt jau jāsaka, ka visticamāk ka skolniekam, kurš vēl nav sasniedzis 18 gadu vecumu šādu kredītu neizsniegs, bet ja viņam tiešām šo naudu vajag viņš var izmēģināt veiksmi un pieteikt pakalpojumu kredīts no 18 gadu vecuma, bet visticamāk, ka viņam šo aizdevumu atteiks. Bet, ja šis students vai skolnieks ir sasniedzis 21 gada vecumu tad viņam teorētiski nav nekādu šķēršļu lai šo aizdevumu pieteiktu. Bet tas, vai viņam to vajadzētu darīt jau ir morāls jautājums.

Īstermiņa kredītsaistības pārsvarā ir domātas, lai cilvēks, kuram katru mēnesi ir patstāvīgi ienākumi, kā alga vai pensija varētu aizņemties naudu līdz šim nākošajam maksājumam, ja viņam ir radušies neparedzēti tēriņi. Ja mēs ņemam par piemēru vidējo studentu, tad viņš vai nu saņem stipendiju, vai strādā, vai visticamāk saņem naudu no saviem vecākiem, un ja to pamato šādi, tad tie jau skaitās patstāvīgi ienākumi. Bet diezin vai šī studenta vecāki būtu priecīgi par to, ka jaunietis nespēj ar šo naudu izdzīvot un tāpēc aizņemas kredītu lai varētu izklaidēties. Tieši tāpēc arī parasti kredītu kompānijas pārbauda, vai cilvēkam, kurš veicis kredīta pieteikumu ir oficiāla darba vieta un tikai, ja šī aizdevuma summa ir tiešām maza, tad to var nedarīt.

Ja paskatāmies uz situācijām, kādās studenti var nonākt tad paliek diezgan maz vietas, kur viņiem vajadzētu aizņemties naudu, jo pamatā jau ēdienam nauda parasti viņiem pietiek un izklaidēm ņemt kredītu ir neprāts. Tāpēc ātrie kredīti internetā, lai gan teorētiski ir iespējami un saņemami, tomēr praktiski tos nevajadzētu izmantot līdz brīdim, kad tiešām neesi nonācis bezizejas stāvoklī, kad tev nav naudas par ko paēst, un tev nav citas iespējas, kā tikai saņemt šo kredītu. Bet visos pārējos gadījumos labāk pajautā naudu vai nu vecākiem vai arī centies paciesties līdz nākamajiem ienākumiem, jo studentam jau tā ir jābūt taupīgam un tas savukārt dod šim cilvēkam lielāku motivāciju mācīties un strādāt vēl cītīgāk, lai varētu nākotnē nopelnīt pietiekoši daudz naudas, lai nekad vairs nebūtu jābadojas vai jādzīvo kopmītnēs.

IQ_tests

IQ tests

Bieži vien dzirdēts, ka cilvēki, lai padižotos ar savu intelekta līmeni, jautā, kāds ir otra IQ. Lai varētu uz šādu jautājumu atbildēt, nepieciešams vispirms noskaidrot, kas vispār ir IQ un kas ir jādara, lai varētu uzzināt savu IQ līmeni. IQ jeb intelekta koeficients (cēlies no angļu valodas Intelligence Quotient) ir statiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni. Tāpat šis skaitlis arī parāda to, kā cilvēks spēj darboties ar savām akadēmiskajām zināšanām.

IQ kā termins radies vien 1912. gadā, kad vācu psihologs Viljams Šterns pirmo reizi noformulēja šo intelekta koeficienta pamatdefinīciju. V. Šterns uzskata, ka IQ ir attiecība starp garīgo vecumu un faktisko hronoloģisko vecumu. To iespējams aprēķināt pēc psihologa izveidotās formulas IQ = 100 x garīgais vecums / faktiskais hronoloģiskas vecums. Piemēram, ja persona ir tikai 10 gadus veca, bet viņas mentālās spējas atbilst 14 gadīga bērna intelektam, tad IQ būs 140 (100×14/10). Lai būtu iespējams noteikt cilvēka garīgo spēju līmeni, ir nepieciešamas izpildīt īpašu testu, kas arī tiek dēvēts par IQ testu. Mūsdienās internetā un citur pieejami vairāku veidu IQ testi, kuriem ir dažādi uzdevumi, taču pamatā tie balstās uz vienu stratēģiju. Testa laikā liela nozīme ir cilvēka reālajam jeb faktiskajam hronoloģiskajam vecumam, jo pēc tā iespējams noteikt, kāda līmeņa uzdevuma tiek piemēroti, kā arī cik adekvāti savam vecumam tiek sniegtas personas atbildes. Cilvēka garīgais vecums tiek noteikts tieši testa laikā.

Iespējams izdalīt divu veidu IQ testus – verbālais IQ tests un neverbālais IQ tests. Verbālā testa laikā tiek izmantoti dažādi uzdevumi, kas pārbauda cilvēka spējas noteikt vārdu grupas vienojošo elementu. Piemēram, vārdu rindas “narcise, roze, vijolīte, saulespuķe” vienojošais elements, kas cilvēkam būtu jānosauc, ir “puķe”. Tāpat tiek pārbaudīts, vai IQ testu pildošais cilvēks spēj vārdu rindā noteikt, kurš elements ir neiederīgs jeb lieks. Piemēram, vārdu rindā “zaķis, kaķis, suns, žirafe, katls” neiederīgais vārds ir “katls”. Verbālajā testā jāspēj saskatīt skaitļu rindas secīgumu, ir jārisina arī vārdiski matemātiski uzdevumi jeb teksta uzdevumi u.t.t.

Neverbālais IQ tests palīdz noteikt, kādas ir cilvēka spējas sakārtot attēlus loģiskā secībā, vai cilvēks var sarindot nepieciešamo konkrētos laika periodos, kā arī ir jāspēj izveidot veselums no atsevišķām daļām. Šādu neverbālo testu mērķis ir arī noskaidrot, kāda ir cilvēka abstraktā domāšana, kompleksā un uz atsevišķām detaļām vērstā domāšana.

IQ testa pildīšanai ir nepieciešami arī atbilstoši apstākļi – cilvēkam ir jābūt garīgi un fiziski atslābinātam, kā arī testa uzdevumiem ir jāpievēršas nopietni. Tikai pilnībā koncentrējoties visiem IQ testa uzdevumiem, cilvēks varēs iegūt pēc iespējas precīzākus rezultātus.

Ir noteikta koeficienta skaitļu amplitūda, pēc kuras iespējams pateikt, kādu intelekta līmeni cilvēks pārstāv. Ir noteikts, ka gandrīz pusei cilvēku ir vidējs intelekta līmenis jeb koeficients ir no 90 līdz 110. Cilvēkiem, kuriem ir koeficients no 110 līdz 139, ir līmenis ir augsts. Pasaulē ir tikai 1,5% cilvēku, kuriem koeficients ir vairāk par 139. Šie cilvēki pēc IQ testa skaitās ģēniji. Taču tiem cilvēkiem, kuriem koeficients ir no 80 līdz 89 , ir zems līmenis. Ja IQ testā koeficients uzrādās līdz 80, tad šis līmenis norāda uz debilitāti, idiotiju un imbecilitāti. Ja idiotus un debilus cilvēkus ir iespējams apmācīt un trenēt, tad imbecilitātes jeb vidējas garīgās atpalicības gadījumā cilvēku nav iespējams apmācīt vai trenēt.

kreativa macisanas

Kreatīvā pedagoģija

Kreatīvā pedagoģija ir kreatīvas mācīšanās zinātne. Šis ir viens no pedagoģijas paveidiem, un pēc būtības ir pretstats kritiskajai pedagoģijai. Īsumā par šo pedagoģijas virzienu tiek teikts, ka tas ir veids kā mācīties radoši, kā arī kļūt par sevis un savas nākotnes izveidotājiem. Kreatīvo pedagoģiju nevajadzētu jaukt ar radošo izglītību, kas parasti tiek pasniegta ar kāda noteikta mācību priekšmeta palīdzību. Šis pedagoģijas veids sastāv no visiem mācību priekšmetiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir fiziskās aktivitātes, eksaktās zinātnes vai humanitārie mācību priekšmeti. Kreatīvo pedagoģiju izveidoja krievu profesors Andrejs Aļeinikovs. Viņš bija pirmais, kurš definēja šī pedagoģijas virziena jēgu, sastāvu un ietekmi uz personu. Drīzumā profesora izveidotais koncepts tika ievērots un kreatīvās pedagoģijas ideja izplatījās visā pasaulē. Dažādu enciklopēdisko vārdnīcu autori ne tikai iekļāva šo terminu vārdnīcās, bet pat pievienoja komentāru par tā neparasto ideju – radīšanas formula.

Jā, patiešām kreatīvo pedagoģiju un tās ideju varētu uzskatīt par formulu visa radīšanai, jo tāds būtībā ir galvenais šī mācīšanās veida priekšnoteikums – radoši atrisināt problēmu, iespējams izgudrojot vai izveidojot kaut ko jaunu. Mūsdienu apstākļos radās vajadzība pēc radošajiem kursiem vai nodarbībām. Tāpēc tika izveidota kreatīvā pedagoģija ar mērķi, izglītot un radīt radošus cilvēkus, dažādu profesiju pārstāvjus, kuri ir gatavi saskarties ar mūsdienu sabiedrības problēmām, atrisināt tās, un meklēt veidus, kā sabiedrība varētu attīstīties. Izveidojot kreatīvo pedagoģiju, tika konkretizēta informācija par to, kas tieši ir radošums. Tad tā tika pasniegta kursu veidā, lai uzlabotu mācīšanas un izglītošanās procesus. Kreatīvo pedagoģiju varētu uzskatīt par rezultātu procesam, kurā mācīšanās par radošumu tika apvienota ar parasto izglītošanās procesu.

Pati kreatīvā pedagoģija arī iedalās vairākās kategorijās. To var pasniegt mākslas (radošuma) stundās, tehniskajos priekšmetos ar radošiem elementiem, kreativitātes psiholoģijā, radošā problēmu risināšanā un uz radošumu orientētos kursos. Nākamais solis pēc kreatīvās pedagoģijas izveides, bija pārbaudīt vai šī teorija un prakse ir iemācāma arī citiem. 1990. gadā tika likti pamati kreatīvajai metapedagoģijai jeb zinātnei, kura mācīja skolotājiem kā izmantot kreatīvo pedagoģiju praksē.

smadzenes

Kā notiek bērna attīstība un kā viņš mācās?

Cilvēka attīstība ir ļoti sarežģīts process un tas arī ir ilgs process, jo ir nepieciešams ilgs laiks, lai smadzenes attīstītos un uzņemto informāciju apstrādātu, bet līdz cilvēks ir pieaudzis un var sākt pats par sevi kritiski domāt un patvaļīgi pieņemt lēmumus ir vajadzīgi vismaz 20 gadi, kuru laikā tad bērns ir jāaudzina vecākiem.

Bet kā tad notiek šī attīstība un kādas lietas tad mums saviem bērniem būtu jāmāca?

Bērna attīstība pamatā notiek diezgan lēni pirmo dzīves gadu bērns tikai mācās saprast kā kontrolēt savu ķermeni un tikai pēc tam sāk uzņemt informāciju no apkārtējās vides, tāpēc līdz 1 vai 2 gadu vecumam bērnam iemācīt kaut ko būs ļoti pagrūti un tikai pēc šī vecuma lēnām varētu sākt sniegt informāciju to pareizi strukturējot. Parasti visi domā, ka bērnam jāļauj pašam viss mācīties un viņam nav iespējams neko iemācīt, tāpēc vecāki arī parasti piesēdina viņu pie televīzijas un sūta skolā. Bet patiesībā vajadzētu bērnam visu laiku mācīt jaunas lietas, sniedzot jaunu informāciju un pamācot, kā labāk darīt lietas. Tas savukārt prasa lielus laika un enerģijas resursus no vecāka, tāpēc arī bērnus vajadzētu taisīt tikai tad, kad vecāki ir pietiekoši paši izauguši un ir tikuši galā ar savām vēlmēm un vajadzībām, kā arī ar savu raksturu, lai varētu pārvarēt negulētas naktis, dažādas problēmas un to visu darīt mierīgi bez strīdiem un bez bļaušanas.

Bērniem jau no bērnības būtu jāmāca dažādas lietas sākot ar zinātni, finansēm, kredītiem un citām pieaugušā dzīvei nepieciešamam lietām, kuras nākotnē viņam vajadzēs saprast lai spētu pilnvērtīgi dzīvot. Tieši tāpēc vecākiem pašiem ir jābūt ļoti izglītotiem un visu laiku jālasa un jāmeklē informācija par daudz un dažādām lietām, lai tad pēc tam šo informāciju varētu sniegt savām atvasēm kad viņām tā interesē, vai arī kad būtu noderīga.

Pamatā jau bērni paši ir zināt kāri un tādi jautājumi, kā “kāpēc?”, “kā?” un “kur?” ir vieni no visvairāk izmantotākajiem jautājumiem. Šos jautājumus uzdodot bērns var mēģināt izprast pasauli sev apkārt un, ja vecāks ir izglītots viņš var uzdot viņam visus šos jautājumus un iegūt konstruktīvas atbildes un, ja vecāks nespēj atbildēt uz šo jautājumu, tad viņam vajadzētu pameklēt atbildi un pēc tam to bērna pasniegt, vai arī teikt, ka nezina, bet bērns pats var mēģināt to uzzināt. Bērni ir kā informācijas uzsūkšanas sūkļi un viss, ko viņi dzird un redz paliek viņiem atmiņā un veido viņu personalitāti, tāpēc arī visu laiku vecākiem ir jādomā, ko viņi saka un par ko runā, kā arī ir jāizturas mierīgi un bez bļaušanas, jo pretējā gadījumā visi šie ļaunie ieradumi tiks nodoti arī šīm atvasēm.

valdorfpedagogija valdorskola

Valdorfpedagoģija

valdorfpedagogija valdorskola

Pirmā valdorfa skola tika izveidota Vācijā, pateicoties tabakas fabrikas “Waldorf Astoria” vadītājam Emīlam Moltam. Emīls Molts, noklausoties Rūdolfa Šteinera lekciju, aicināja R. Šteineru nodibināt rūpnīcas strādnieku bērniem skolu, kas būtu balstīta uz tā laika jauno zinātni antropozofiju, kuru R. Šteiners definēja kā “gara zinātni”.

Liela loma valdorfa pedagoģijas koncepcijas attīstībā bija Montesori pedagoģijai, kuras pamatā ir vecuma ierobežojumu atcelšana klasēs, atzīmju un mājasdarbu neesamība, brīvprātīgs mācību darbs, kā arī darbs grupās. Valdorfa pedagoģijas pamatā ir ezotērisko zināšanu, mākslas un reliģijas apvienojums. Valdorfa pedagoģijas koncepciju veido uzskati, ka skolai jāsekmē bērna spējas atvērties pasaulei, ka pāragrai intelektualizācijai ir negatīva ietekme, ka katrā mācību vielā galvenais ir cilvēka atklāšana, ka visā mācību procesā jādominē mākslinieciskumam, ka audzināšanai jānotiek fizisko uz garīgo elementu mijiedarbībā un tajā jāatklājas dzīvīgumam un patstāvībai, ka mācību procesā jāveicina visa veida dažādība, piemēram, mācību metožu, mācību vietas, iniciatīvas realizēšanas dažādība, ka viss ir jāatklāj kustībā un pārmaiņās. Valdorfa pedagoģijā valda uzskats, ka bērns ir kā maza sēkliņa, kas jāiesēj un no kuras izaug koks, proti, visam ir jānotiek tāpat kā dabā – tikai tad, kad tam ir laiks.

Valdorfa pedagoģijas sistēmas pamatā ir ideja par cilvēka fiziskās attīstības septiņgadu cikliem, ar kuru saskaņā tiek plānota mācību programma. Jāpiemin, ka arī mācības tiek uzsāktas septiņu gadu vecumā, bet ir iespēja uzsākt mācības arī bērnudārzā jau 3 – 6 gadu vecumā.

Visi mācību priekšmeti netiek atgūti vienlaicīgi, bet gan periodiski katrs priekšmets, vēlāk tos savā starpā integrējot. Tiek apgūti tādi mācību priekšmeti kā vizuālā un teātra māksla, mākslas kustības jeb eiritmija, vokālā māksla, instrumentālā mūzika, amatniecība, divas svešvalodas, kā arī matemātika, fizika, ķīmija. Jāpiemin, ka mācību procesā netiek izmantotas grāmatas, kā arī netiek izmantota atzīmju sistēma.

Arī organizācijas hierarhija valdorfa pedagoģijā atšķiras no tradicionālā modeļa – nav direktora, bet gan tikai ievēlēts skolotāju kolektīva vadītājs.

Jau 1919. gadā tika izveidota jaunā skola ar jauno apmācības sistēmu. Nepagāja ilgs laiks, kad šāda tipa skolas parādījās arī citās Vācijas vietās. Mūsdienās Vācijā ir aptuveni 150, bet visā pasaulē aptuveni 600 valdorfa skolas.